Par to paziņojis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, vēsta raidsabiedrība BBC.
Pēc Kerija teiktā, pašlaik notiek nopietnas diskusijas ar Eiropas sabiedrotajiem par to, kādus soļus varētu spert attiecībā uz Krieviju.
Lēmums būs atkarīgs no tā, vai Krievijas atbalstītie separātisti Ukrainas austrumu rajonos ievēros uguns pārtraukšanas režīmu, par kuru panākta vienošanās 12.februārī un kurš stājās spēkā 15.februārī.
Kerijs norādījis, ka pamiers, ko paredz Minskas vienošanās, pagaidām tiek ievērots „tikai dažās vietās”.
Jau vēstīts, ka pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi saskaņojuši dokumentus par smagā bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas ar Ukrainas spēkiem, kā to paredz 12.februāra Minskas vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu, un paziņoja, ka sāks bruņojuma atvilkšanu svētdien, 22.februārī.
Sestdien notika arī gūstekņu apmaiņa, atbrīvoti 139 ukraiņu karavīri un 52 separātisti. Arī gūstekņu apmaiņu paredzēja Minskā 12.februārī panāktā vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Tā paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāk ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
