Nākamās dažas dienas diplomātisko sarunu ziņā solās būt patiesi bagātīgas. Sākotnēji par Krievijas izvirzītajām drošības garantijām Rietumvalstīm Ženēvā spriedīs ASV un Krievijas delegācijas, pēc tam šie paši jautājumi tiks apspriesti arī plašākā NATO un Krievijas Padomes sarunu formātā, kā arī Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas ietvaros. Lai arī viens no primārajiem uzdevumiem ir panākt militārā saspīlējuma mazināšanos Ukrainas pierobežā, komentētāji uzsver, ka patiesībā uz spēles ir likti daudz nozīmīgāki jautājumi – ģeopolitiskais līdzsvars reģionā un pasaulē, drošība visā Eiropā, kā arī jautājums par turpmākajām attiecībām ar Krieviju, kas ne reizi vien ir pierādījusi dažādu starptautisko vienošanos un normu neievērošanu.
Kā sarunu priekšvakarā paziņojušas Savienoto Valstu amatpersonas, Vašingtona ar Maskavu ir gatavas apspriest iespēju ierobežot militārās mācības reģionā, kā arī raķešu neizvietošanu Ukrainā – galu galā, ASV prezidents Krievijas prezidentam ir paziņojis, ka to darīt neplāno. Džo Baidena administrācijas pārstāvji norādījuši, ka
ASV nevēlas apspriest ASV spēku izvietošanu vai iespējamo Austrumeiropas valstīs izvietoto amerikāņu karavīru skaita samazināšanu apmaiņā pret Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas.
Taču gadījumā, ja būs tādi jautājumi, kur abu pušu intereses pārklājas, lai būtu iespējams atrast kopīgu risinājumu, abām pusēm tomēr būtu jāsper līdzvērtīgi soļi, lai sasniegtu progresu. Runājot par iespējamo raķešu izvietošanu reģionā, ASV prezidenta administrācijas pārstāvji uzsvēruši, ka jārunā būtu daudz plašākā mērogā. Savukārt, komentējot Krievijas iespējamo militāro uzbrukumu Ukrainai, Baidena administrācijas pārstāvji uzsvēruši, ka atbildes reakcija būtu nevis lēna un pakāpeniska, bet tūlītēja, uzreiz ļoti lielos apmēros, sadarbojoties ar visiem sabiedrotajiem. Sankcijas tikšot piemērotas kremlim nozīmīgākajiem Krievijas ekonomikas sektoriem.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunu priekšvakarā paudis nožēlu, ka Amerikas Savienotās valstis turpina uzstāt uz vienpusēju piekāpšanos no Krievijas puses, un tā vietā, lai konstruktīvi sarunātos, dodot priekšroku spekulācijām. Pēc Rjabkova vārdiem, šāda nostāja nevar būt pamatā auglīgām diskusijām par drošības garantijām. Galu galā –
viena no galvenajām prasībām ir tiesiskas garantijas tam, ka NATO nepaplašināsies austrumu virzienā, kā arī likvidēs visu to, ko alianse ir radījusi kopš 1997. gada, balstoties uz pretkrieviskām fobijām.
Nekāda citāda taktika vienkārši neatbilstot Krievijas drošības interesēm.
Vienlaikus Rjabkovs izteicies, ka gaidāmo sarunu laikā Krievija ar ASV negatavojas apspriest situāciju Kazahstānā, jo šis jautājums uz Rietumiem ne mazākajā mērā neattiecoties.
Savienoto valstu mēģinājumi visur un visā saskatīt Krievijas roku esot ļoti viegli prognozējami, taču tukši, vienlaikus norādot, ka tieši Krievija pēdējā laikā ne vienu reizi vien esot fiksējusi ārējus mēģinājumus iejaukties Kazahstānas iekšējās lietās.
