Ziemeļkoreja solījusi iznīcināt visas ar urāna bagātināšanu saistītās būves, uzstājoties Stenfordas universitātē, teicis ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis Ziemeļkorejas jautājumos Stīvens Bīgans. Viņš atklāja, ka solījumu likvidēt kodolresursus Phenjana apņēmās pērn oktobrī, kad komunistisko valsti apmeklēja ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Bīgans arī norādīja, ka ASV nekad nepiekāpsies Ziemeļkorejai, tādējādi neapsverot iespēju, ka savus karavīrus varētu atvilkt no Dienvidkorejas.
Līdzšinējās abu pušu kodolsarunas ir iestigušas, un tās cer sekmēt ar jaunu abu valstu līderu tikšanos. Mierizlīguma process nevirzās tik raiti uz priekšu, jo ASV vēlas, lai Ziemeļkoreja veic kodolobjektu un raķešu objektu uzskaitījumu, kā arī demontēšanu, savukārt Ziemeļkoreja pieprasa, lai ASV vispirms atceļ sankcijas, kā arī izved savu armiju no Dienvidkorejas.
Augsta ranga ASV amatpersonas atklājušas, ka otrais samits starp ASV prezidentu Donaldu un Trampu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu varētu notikt jau mēneša beigās Vjetnamā.
Tomēr par spīti Trampa sacītajam, ka sarunās ar Phenjanu ir panākts ievērojams progress, viņa lēmumu apšaubījuši ASV izlūkdienestu vadītāji. Viņi nedēļas sākumā Senāta Izlūkošanas komitejas sēdē pauda bažas, ka vairāki no Baltā nama saimnieka paziņojumiem ārpolitikas jomā ir apšaubāmi. Piemēram, ka "Islāma valsts" ir sakauta, Ziemeļkoreja gatava atteikties no kodolieročiem, bet Irāna cenšas iegūt kodolieročus, kas bijis pamats Vašingtonai izstāties no vienošanās ar Teherānu. Tāpat izlūkdienests ir pārliecināts, ka Krievija bija iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā un plāno to darīt arī 2020. gadā.
Pēc izlūkdienestu vadītāju paziņojumiem Tramps veltīja viņiem asu kritiku, ka viņi kļūdās, ir naivi un pasīvi, kā arī nesaprotot, no kurienes nāk draudi.
Taču vakar no Ovālā kabineta Tramps paziņoja, ka lielākajā daļu jautājumos saprotas ar ASV izlūkdienestiem, tostarp Irānas, „Islāma valsts”, Ziemeļkorejas un citos jautājumos. Tramps uzskata, ka nedēļas sākumā ASV izlūkdienestu vadītāju sacīto Senāta komitejas sēdē sagrozījuši mediji. ASV prezidents arī uzsvēra, ka tuvākajā laikā izziņos precīzu tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi vietu, datumu un laiku.
ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Dens Kouts paziņojis, ka saskaņā ar analītiķu teikto Ziemeļkorejas atteikšanās no kodolieročiem ir maz iespējama, tādējādi pastāv arī scenārijs, kurā Phenajana var tā arī nekad neatteikties no tiem. Lai kāds būtu iznākums sarunām starp Ziemeļkoreju un ASV, īpašais sūtnis Ziemeļkorejas jautājumos norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai tikšanās, apņemšanās vai vienošanās notiks, viņa uzdevums ir turpināt diplomātiskās sarunas ar Phenjanu.
