Lai arī uzņēmumi turpina cīnīties par lietotāju uzraudzības caurskatāmību, arī turpmāk nebūs iespējams uzzināt, kādu tieši informāciju specdienesti ir pieprasījuši.
Pagājušajā gadā, kad atklātībā nonāca Eduarda Snoudena publiskotā informācija par dažādām ASV specdienestu izlūkošanas un izsekošanas programmām, interneta giganti „Google”, „Yahoo!”, „Facebook” un „Microsoft” vērsās ar lūgumu pie varas iestādēm, prasot atļauju publiskot ziņas par ASV specdienestu pieprasījumiem. Toreiz paziņojumā tika uzsvērts, ka sabiedrībai ir tiesības zināt par valdības īstenotajām programmām, jo šādu datu slēpšana tikai paaugstināt iedzīvotāju neuzticību un aizdomas. Līdzīgu prasību ASV prezidentam, Kongresa pārstāvjiem un ģenerālprokuroram parakstīja aptuveni 60 citas korporācijas.
Janvāra beigās ASV ģenerālprokurors Eriks Holders un Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Kleppers paziņoja, ka interneta kompānijām ir tiesības publiskot informāciju par varas iestāžu lūgumiem sniegt datus par lietotājiem, ja tā skar nacionālo drošību. Abu amatpersonu kopīgajā paziņojumā tika norādīts, ka līdz šim šāda informācija bija slepena, taču sabiedrības interese šajā gadījumā ir daudz svarīgāka par nacionālo drošību, kas lika datus noslepenot.
Kompānija „Google” paziņojusi, ka ASV varas iestādes, balstoties uz ārējās izlūkošanas uzraudzības aktu, pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos bija pieprasījušas informāciju par aptuveni 10 000 lietotāju. Vēl pusgadu iepriekš šis skaitlis svārstījies no 12 000 līdz 13 000. Kompānija „Microsoft” saņēmusi 15 000 līdz 16 000 pieprasījumu, bet „Yahoo” - aptuveni 30 000 tūkstošus. Savukārt lielākajam sociālajam tīklam „Facebook” bijis jāsniedz datus par aptuveni 5 000 – 6 000 lietotāju, kas ir salīdzinoši ļoti neliels skaits, ņemot vērā aptuveni miljardu lietotāju lielo auditoriju.
Kompāniju vadības pārstāvji savos paziņojumos pauduši pārliecību, ka informācijas publiskošana ir solis pareizajā virzienā, taču joprojām būtu nepieciešama lielāka caurskatāmība, lai iedzīvotāji labāk izprastu to, kā darbojas novērošana un vai tā atbilst sabiedrības interesēm. Uzņēmumi arī pauduši apņēmību turpināt aizsāktās reformas.
Publiskotā informācija atspoguļo tikai ASV specdienestu pieprasījumu skaitu, un interneta lietotāji arī turpmāk nezinās, kādu tieši informāciju un cik lielā apmērā varas iestādes ir ieguvušas un iegūs nākotnē.
