Kuģi, kuriem piemērotas sankcijas, reģistrēti Ziemeļkorejā, Ķīnā, Singapūrā un vairākās citās valstīs. Sankciju piemērošana nozīmē līdzekļu iesaldēšanu un aizliegumu ASV pilsoņiem un institūcijām iesaistīties darījumos ar “melnajā sarakstā” esošajām personām.
ASV Finanšu ministrs paziņojis, ka šādi ASV cenšas “ievērojami traucēt” Ziemeļkorejai nelegāli kuģot starptautiskajos ūdeņos. Tiesa, Ziemeļkoreja iemācījusies apiet sankcijas, slēpjot informāciju par saviem kuģiem un pārkraujot kravas no viena kuģa otrā.
Tomēr pastāv bažas, ka stingrākas sankcijas var apdraudēt attiecību turpmāku uzlabošanos starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju. It īpaši laikā, kad Phenjana gatavojas uz Phjončhanas olimpiādes noslēgumu nosūtīt augsta ranga ģenerāli un piektdien arī paziņojusi par tikšanos ar Seulu, lai apspriestu martā notiekošās paraolimpiskās spēles.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā gadā ANO Drošības padome apstiprinājusi trīs jaunas sankciju kārtas, un tās smagi situšas pa Ziemeļkorejas ekonomiku. Runa ir gan par Ziemeļkorejas viesstrādnieku nodarbināšanas ārvalstīs pārtraukšanu, kas ir svarīgs režīma ienākumu avots, gan arī par ievērojamiem ierobežojumiem naftas piegādēs.
