Dienas notikumu apskats

ES Tiesas ģenerāladvokāte: Latvija nav pietiekami pamatojusi Rimšēviča atstādināšanu

Dienas notikumu apskats

Dronu dēļ aizvien slēgta Getvikas lidosta Londonā

ASV iesniedz pirmo prasību pret «Facebook» par atļauju piekļūt lietotāju datiem

ASV iesniedz pirmo prasību pret «Facebook» par atļauju piekļūt lietotāju datiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

ASV Kolumbijas apgabala ģenerālprokurors iesniedzis pirmo prasību tiesā pret “Facebook” par atļauju kompānijai “Cambridge Analytica” piekļūt šī sociālā tīkla lietotāju datiem.

ĪSUMĀ:
 

  • ASV prokurors uzskata – “Facebook” maldinājis lietotājus par datu drošību.
  • “Cambridge Analytica” bija pieeja 87 miljonu “Facebook” lietotāju datiem.
  • “Cambridge Analytica” nebūt nav vienīgie, kam bija īpaša pieeja datiem.
  • EK arī cer drīzumā gūt savas izmeklēšanas rezultātus.
  • EK sagaida no ASV datu jautājumu ombdudu eiropiešiem.

Kolumbijas apgabala ģenerālprokurors Karls Rasīns ir vērsies tiesā pret sociālo tīklu “Facebook”. Viņš uzskata, ka “Facebook” ir maldinājis savus lietotājus, ļaujot viņiem domāt, ka privātā sarakste un cita informācija ir drošībā.

Tomēr ir izrādījies, ka politisko konsultāciju kompānijai ''Cambridge Analytica'' bija pieeja 87 miljonu “Facebook’ lietotāju datiem. Informācija par šiem cilvēkiem tika vākta daļēji, lai ar viņiem manipulētu priekšvēlēšanu laikā.

Turklāt nesen ir atklājies, ka “Cambridge Analytica” nebūt nav vienīgā kompānija, kam bija īpaša pieeja sociālā tīkla lietotāju datiem. Līdzīgu lietotāju informāciju esot saņēmis arī “Netflix” un “Spotify”.

ASV galvaspilsēta nav vienīgā vieta, kur notiek izmeklēšana par “Facebook” rīcību. To pārbauda arī citas iestādes. Notiekošajam tiek cieši sekots arī Briselē. Trešdien Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova sacīja, ka viņa cer drīzumā sagaidīt rezultātus.

“Federālā tirdzniecības komisija ir apliecinājusi mums, ka “Facebook” lieta tiek izmeklēta prioritārā kārtībā un ka “Cambridge Analytica” ir izslēgta no “Privātuma vairoga”. Eiropas Komisija apsveic šos soļus,” sacīja Jourova.

Jourova sniedza žurnālistiem ikgadējo pārskatu par to, kā darbojas īpašā vienošanās par informācijas apmaiņu komercnolūkos starp ASV un ES. Tās nosaukums ir “Privātuma vairogs”. Šo sistēmu izmanto ap 4000 uzņēmumu abos Atlantijas okeāna krastos. Komisāre uzskata, ka kopumā šī kārtība darbojas veiksmīgi. Tomēr ASV vajadzētu steidzami apstiprināt amatā ombudu jeb tiesībsargu, pie kura eiropieši varētu vērsties ar sūdzībām gadījumos, ja ir aizdomas, ka informācija par viņiem Amerikā tiek nepienācīgi izmantota.

“Tādēļ šogad mēs nosakām skaidru termiņu. Es sagaidu no ASV valdības, ka līdz nākamā gada 28. februārim tiks izvēlēts kandidāts, kurš varētu pastāvīgi ieņemt ombuda amatu. Ja tas nenotiks, mēs būsim spiesti spert soļus, ko paredz datu aizsardzības regula un arī “Privātuma vairogs”. Šādi gandrīz 4000 uzņēmumu kļūs grūtāk izmantot šo programmu. Un sliktākajā gadījumā ir iespējama arī tās pārtraukšana,” pauda komisāre.

2013. gadā bijušais CIP darbinieks Edvards Snoudens publicēja ziņas par apjomīgu iedzīvotāju novērošanas programmu, ko veica ASV specdienesti. Dati tika masveidā ievākti arī par eiropiešiem, kuru informācija, piemēram, e-pasti, vai pārvietošanās dati, glabājas serveros Amerikas teritorijā. Lai pienācīgi aizsargātu eiropiešu datus, tika izveidots “Privātuma vairogs”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti