Pusdiena

Pilnvaru pagarināšana visai LTV valdei maz ticama

Pusdiena

Pusdiena 03.02.2016

ASV grasās četras reizes palielināt izdevumus Eiropas sabiedroto aizsardzībai

ASV grasās četras reizes palielināt izdevumus Eiropas sabiedroto aizsardzībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija paziņojusi par ieceri nākamajā budžeta gadā atvēlēt NATO 3,4 miljardus dolāru alianses Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu aizsardzības spēju stiprināšanai, kas ir četras reizes vairāk nekā pašlaik, ziņo Rus.lsm.lv, atsaucoties uz Baltā nama oficiālo paziņojumu.

 

ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters paziņojot par šo ieceri, norādīja uz pieaugošo Krievijas agresiju. Vienlaicīgi ASV Aizsardzības ministrija arī gatavojas pieprasīt finansējuma dubultošanu cīņai pret teroristu grupējumu “Daīš” jeb „Islāma valsts”.  

Pēc Krimas aneksijas un Krievijas agresīvajām darbībām Ukrainas austrumu daļā Amerikas Savienoto valstu attiecības ar Maskavu ir kļuvušas īpaši saspīlētas un Krievija Savienotajām valstīm rada arvien jaunus izaicinājumus, paziņojis Kārters. Viņš norādījis, ka 25 gadu laikā nav bijis nepieciešams ierobežot Krievijas agresīvās darbības, taču tagad tāds brīdis ir pienācis un ASV darīs visu iespējamo, lai to panāktu spēcīgā un sabalansētā veidā.

ASV prezidenta administrācija Kongresam pieprasījusi 3,4 miljardu dolārus programmas “European Reassurance Initiative“ paplašināšanai, kas paredz atbalstīt Eiropas sabiedrotos un nostiprināt to drošību kopumā. Pieprasījums attiecas uz budžeta 2017.gadu, kas ietver laika posmu no iepriekšējā gada 1.oktobra līdz tekošā gada 30.septembri. Līdz ar to papildu ASV atbalstu Eiropa varētu saņemt jau šogad.

Baltijā īpaši novērtē faktu, ka teju 800 miljonus dolāru no šā budžeta Vašingtona novirzīs Eiropas sabiedroto aizsardzības stiprināšanai.

Minētā programma tika sākta 2014.gada jūnijā pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Tā ietver ASV spēku pastāvīgo klātbūtni reģionā, starptautisko mācību palielināšanu un tam nepieciešamās tehnikas izvietošanu. 

ASV Kongress bija pilnībā atbalstījis iepriekšējā budžeta gada pieprasījumu šai programmai 789 miljonu dolāru apmērā. Tas ļāva spert papildu soļus, lai palielinātu “partneru un līdzgaitnieku iespējas un spējas”, norādīts Baltā nama paziņojumā.

Savukārt 3,4 miljardu dolāru finansējums nozīmētu būtisku šo centienu palielināšanu – ne tikai NATO partneru atbalstīšanai, bet arī ātrākas reaģēšanas mehānismu izveidi. 

Paredzēts, ka finansējums tiks izlietots tam, lai Eiropā papildus izvietotu līdz pieciem tūkstošiem karavīru un atbilstošu ekipējumu, tajā skaitā artilēriju un bruņu tehniku.

Jau pagājušajā gadā, viesojoties vairākās Austrumeiropas valstīs, Kārters paziņoja par ASV gatavību sešās bijušā padomju bloka valstīs izvietot 250 tankus, bruņumašīnas un citu militāro bruņojumu.  

Pateicību par pausto atbalstu ASV aizsardzības ministram izteicis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, paužot pārliecību, ka ASV sniegtais gan praktiskais, gan finansiālais atbalsts ievērojami palīdzēs stiprināt Latvijas aizsardzības spējas.

Kārters sacīja, ka ASV nostiprinās stāvokli Eiropā, lai, ņemot vērā Krievijas agresiju, atbalstītu NATO sabiedrotos.

Ministrs arī norādīja, ka par šo naudu tiks finansētas daudzas lietas - vairāk ASV bruņoto spēku rotāciju Eiropā, vairāk mācību ar Austrumeiropas sabiedrotajiem, vairāk pozīcijās izvietotu militāro iekārtu un uzlabotu infrastruktūru to atbalstam.

Vienlaicīgi ASV aizsardzības ministrs arī norādījis, ka tiks prasīta arī budžeta dubultošana ASV cīņai pret grupējumu “Islāma valsts” Irākā un Sīrijā. Ministrs norādījis, ka amerikāņu spēkiem sāk aptrūkties lāzervadāmo raķešu un tā dēvēto gudro bumbu un to iegādei nākamajā gadā būtu jāiegulda 1,8  miljardi dolāru. ASV bažas radot arī Ķīnas aktivitātes Dienvidķīnas jūrā.

Visi šie piedāvājumi izskanējuši tikai nedēļu pirms tam, kad ASV aizsardzības ministrija formāli prezentēs Pentagona 2017.gada budžetu. Tas kopumā sasniegs gandrīz 583 miljardus dolāru, kas gan ir nedaudz mazāk, nekā šajā gadā.

Reaģējot uz ASV aizsardzības ministra izteikumiem, Ķīnas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Ķīna vienmēr ir atbalstījusi konfliktu risināšanu mierīgā ceļā un valsts nekad neradīšot draudus citām valstīm. Lai arī Ķīnas armija ir skaitliski ievērojami samazināta, tai arī turpmākajos gados saglabāsies ļoti augsts militārais budžets.

Savukārt Krievijas oficiālajos medijos trešdien aktīvi tiek tiražēts amerikāņu izdevuma „The National Interest” raksts, kurā apgalvots, ka amerikāņu militārie eksperti arvien vairāk baidoties no Krievijas izstrādātajām S-500 zenītraķešu iekārtām, kā arī jaunākajām atomzemūdenēm.

Savukārt, atsaucoties uz analītisko portālu „War on the Rocks” krievu mediji apgalvo, ka pēc Aukstā kara beigām ASV militārās mašinērijas izmēri, organizācija un globālās pozīcijas neatbilst visaptveroša kara riskiem. Lai arī šāda kara iespējas esot niecīgas, ekstrēmisma draudu pastiprināšanās visā pasaulē tās pastiprinot, taču ASV militārajai vadībai pat neesot plāna, kā šāda konflikta gadījumā rīkoties. Tāpat eksperti noradījuši, ka ASV armija vienkārši psiholoģiski neesot gatava šādam lielam karam un jauniem upuriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti