Par šādu iespēju paziņoja ASV Tieslietu ministrija, kas šādi reaģējusi uz republikāņu likumdevēju paustajām bažām, kas saistītas ar Klintonu fonda aktivitātēm Barakas Obamas prezidentūras laikā, kad tika noslēgta vienošanās ar kādu Krievijas uzņēmumu par urāna raktuves iegādi.
Republikāņi uzskata, ka tolaik, kad Hilarija Klintone ieņēmusi valsts sekretāres amatu, ar viņu saistītais fonds ir saņēmis dāsnus ziedojumus no šī uzņēmuma investoriem, kas iegādājušies raktuves, tādējādi radot aizdomām par to, ka viņa, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras.
Sešonss ir uzdevis federālajiem prokuroriem izvērtēt un sniegt savas rekomendācijas, vai būtu jāieceļ īpašais prokurors, lai izmeklētu šo lietu.
Pagaidām šīs lietas apstākļos ir vēl daudz neskaidrību un Savienoto Valstu Tieslietu ministrija neatklāj nekādas detaļas par to, vai tā izmeklējusi bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas prezidentūras laika notikumus, kad 2010. gadā Krievijas atbalstīts uzņēmums iegādājies amerikāņu urāna raktuves.
Vienošanās par urānu raktuves iegādi tika panākta laikā, kad Hilarija Klintone ieņēma valsts sekretāra amatu un daži no šī Krievijai piederošā uzņēmuma investoriem ziedojuši lielas naudas summas tieši Klintonu fondam.
Šim apstāklim uzmanību aicinājis pievērst arī ASV prezidents Donalds Tramps, pret kura paša vēlēšanu kampaņas cilvēkiem izvirzītas apsūdzības saistībā ar saiknēm ar Krieviju un arī par iespējamo Kremļa ietekmi uz pagājušā gada notikušajām Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām.
Līdz ar to Tramps aktīvi pēdējo nedēļu laikā jau vairākkārt aicinājis izmeklētājus lielāku uzmanību pievērst Klintonu fondu darbības izpētei. Par šo, kā arī citiem notikumiem Tramps regulāri ziņo savā sociālā tīkla “Twitter” kontā, un arī šī reize nebija izņēmums - viņam paziņojot, ka “visi vaicā, kāpēc Tieslietu ministrija (un FIB) neizvērtē blēdīgās Hilarijas un demokrātu negodīgumu.”
Ja šis īpašais prokurors tiek iecelts, reaģējot uz republikāņu Kongresa locekļu vai Trampa aicinājumu, tas, visticamāk, izraisīs sašutumu vētru un neapmierinātību demokrātu nometnē. Demokrāti tad varēs sūdzēties par nepamatotu politiskā spiediena izdarīšanu uz Tieslietu ministriju, kurai vajadzētu darboties ārpus jebkādas ietekmes.
Turklāt Tramps kā valsts vadītājs, kuram būtu jādarbojas kā vidutājam starp abām partijas pusēm, paudis nepārprotamu atbalstu izmeklēšanas uzsākšanai pret demokrātu pārstāvi Hilariju Klintoni.
Viņš paudis arī nožēlu par to, ka viņam nav tik plašas pilnvaras, lai iniciētu šos procesus, un brīžiem ir pat netieši aizrādījis ASV ģenerālprokuroram, ka viņa darbs varētu būt apdraudēts.
Tieši šādā veidā Tramps izvairījās arī no izmeklēšanas par iespējamo viņa kampaņas saikni ar Krieviju, kad maijā Tieslietu ministrija iecēla bijušo Federālās izmeklēšanas vadītāju Robertu Milleru kā īpašo prokuroru, kurš tagad vada šo izmeklēšanu.
Tomēr, nespējot sagaidīt izmeklēšanas uzsākšanu par Obamas administrāciju un Klintones e-pastiem, kā arī fondu, atsevišķi Pārstāvju palātas republikāņi ir uzsākuši paši savu izmeklēšanu. Tiesa gan, nekāda plašāka informāciju par to nav pieejama.