Ik nedēļu tiek nogalināti 50 līdz 100 Afganistānas armijas karavīru, tomēr tas nenozīmē, ka vietējie bruņotie spēki ir uz sabrukšanas robežas. Par to paziņojis starptautisko spēku ASV ģenerālis. NATO karavīriem gatavojoties aiziet no Afganistānas līdz nākamā gada beigām, pēdējos mēnešos ziņots par upuru skaita pieaugumu afgāņu drošības spēkos. ASV militārajās aprindās pausts uzskats, ka Afganistānas drošības spēkiem rietumvalstu atbalsts varētu būt nepieciešams vēl piecus gadus.
Nedaudz vairāk nekā gads ir palicis līdz ASV vadīto NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku aiziešanas no Afganistānas un gaidāms, ka arvien vairāk tiks diskutēts par vietējo - afgāņu spēku spējām pēc tam garantēt drošību. Jūnijā Afganistānas armija un policija pārņēma atbildību par drošības garantēšanu visā valsts teritorijā, savā kontrolē no starptautiskajiem spēkiem pārņemot atlikušos, bet arī bīstamākos rajonus. Tagad NATO karavīru primārais uzdevums ir apmācīt.
Tomēr šonedēļ starptautisko spēku komandieri ir pauduši satraukumu par vardarbībā bojāgājušo Afganistānas militārpersonu un policistu skaitu. Kā trešdien paziņoja ASV ģenerālleitnants Marks Milijs, Afganistānā kaujās katru nedēļu krīt apmēram 50 līdz 100 šīs valsts karavīru. Viņš piebilda, kas tas tuvojas ASV bruņoto spēku zaudējumiem Vjetnamas karā. Ģenerālleitnants tomēr uzsvēra, ka Afganistānas armijai, izmantojot arvien vairāk helikopteru un mīnmetējus, sagaidāms, ka upuru skaits starp militārpersonām mazināsies. Viņš arī paziņoja, ka pēdējos gados vietējie spēki strauji progresējuši. „Viņiem no nulles izdevies izveidot 350 000 armiju salīdzinoši īsā laika posmā. Un viņi ir spējīgi rīkoties taktiskā līmenī katru dienu. Šīs vasaras kauju sezonā viņi atkal un atkal pierādījuši, ka patiešām un pamatoti ir līmenī,” norādīja Milijs.
Kaut gan izskanējušas bažas, ka pēc starptautisko spēku aiziešanas, pēc 2014. gada talibu kaujinieki varētu pastiprināt uzbrukumus, ģenerālleitnants uzskata, ka iedzīvotāju vidū radikālajām grupām ir mazs atbalsts. Un, kaut gan arī prezidenta Hamida Karzaja valdību vajā korupcijas problēmas, „Taleban” grupējuma piedāvājums nav pieņemams vairumam afgāņu, paziņoja Milijs. „Viņi nevar nodrošināt alternatīvu pārvaldes formu, viņiem nav politiskās darba kārtības, kas būtu pieņemama lielākajai daļai Afganistānas iedzīvotāju. Viss, ko viņi var izdarīt un darījuši šajā gadā ir terorizēt cilvēkus. Un afgāņiem tas nepatīk. Visa mums pieejamā informācija, gan slepenā, gan publiskā, skaidri liecina, ka vairums iedzīvotāju šajā valstī noraida uzskatus, ko piedāvā radikālās grupas,” saka Milijs.
Dati liecina, ka kopš 2011.gada vardarbībā bojāgājušo afgāņu policistu un militārpersonu skaits pieaudzis par 15% līdz 20%. Afganistānas policija atzīst, ka pēdējos sešos mēnešos nogalināto policistu skaits pat ir dubultojies, salīdzinot ar 2012. gadu. Šonedēļ intervijā laikrakstam „The Guardian” NATO komandieris Afganistānā ASV ģenerālis Džozefs Danfords pauda uzskatu, ka Afganistānas drošības spēkiem rietumvalstu atbalsts varētu būt nepieciešams vēl piecus gadus, lai tie varētu pilnībā pārņemt atbildību par drošības situāciju valstī.
