Noslēdzoties ASV un citu ārvalstu militāro kontingentu izvešanai no Afganistānas, talibi augustā izvērsa vispārēju uzbrukuma operāciju un īsā laikā savās rokās sagrāba teju visu Afganistānas teritoriju, 15. augustā viņu rokās krita arī galvaspilsēta Kabula.
Afganistānas armijas sabrukums amerikāņiem bijis pārsteigums
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieks ģenerālis Marks Milijs un Centrālās pavēlniecības priekšnieks ģenerālis Frenks Makenzijs otrdien piedalījās Senāta Bruņoto spēku komisijas sēdē.
Komisijas locekļi vēlējās uzzināt šo militārpersonu viedokli par to, kā ASV militārā klātbūtne Afganistānā varēja beigties ar tādu haosu, izsaucot sašutumu daudzviet pasaulē, arī ASV.
Militārpersonas apstiprināja, ka savulaik, kad prezidenta Džo Baidena administrācija pirmajos darba mēnešos apsvērusi savu politiku attiecībā uz Afganistānu, viņi snieguši Baidenam padomu, ka Afganistānā vajadzētu atstāt nelielu ASV kontingentu, aptuveni 2500 karavīru.
Baidens gan kādā intervijā sacījis, ka par šādu padomu neko neatceroties. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins norādīja, ka Afganistānas armijas straujais sabrukums amerikāņiem bija pārsteigums.
“Mēs palīdzējām būvēt valsti, bet mēs nevarējām izveidot nāciju. Tas, ka afgāņu armija, ko mēs un mūsu partneri apmācījām, vienkārši izzudīs, dažkārt pat neraidot kaut vienu šāvienu, mums bija pārsteigums. Mēs pilnībā nesapratām korupcijas dziļumu un slikto vadību augstākajā līmenī.”
Negribēja atkal karot ar talibiem
Savukārt ģenerālis Milijs atzina, ka spēku izvešana no Afganistānas bija loģistikas panākums, bet stratēģiska neveiksme. Ģenerālim arī tika uzdots jautājums, kādēļ viņš nav atkāpies, ja reiz spēku izvešana izvērtusies šādā neveiksmē.
“Demisija ir ļoti nopietna lieta un politisks solis, ja es atkāpjos protesta iemesla dēļ. Mans darbs ir sniegt padomu, mana atbildība ir sniegt likumīgu padomu vai labāko iespējamo padomu prezidentam.
Prezidentam nav jāpiekrīt manam padomam. Viņam nav jāpiekrīt kādam padomam vienkārši tādēļ, ka esam ģenerāļi. Tas būtu neiedomājami – atkāpties tikai tāpēc, ka mans viedoklis nav ņemts vērā… Šī valsts nevēlas, lai ģenerāļi izdomātu, kādas pavēles mēs pieņemsim un ko izpildīsim vai ne. Tas nav mūsu darbs.”
Ģenerālis arī piebilda, ka ieteikums pieturēties pie augusta beigās noteiktā karaspēka izvešanas termiņa nācis no militārās vadības. Ja spēki paliktu valstī vēl septembrī, lai mēģinātu evakuēt vairāk cilvēku, ASV atkal būtu jāiesaistās karā ar talibiem.
Tomēr ASV augstākās militārās amatpersonas Senāta Bruņoto spēku komisijas sēdē brīdināja, ka karš Afganistānā un karš pret terorismu nav beidzies. Milijs atgādināja, ka talibi "joprojām ir teroristu organizācija, un viņi joprojām nav sarāvuši saites ar "Al Qaeda"". Viņš arī atzina, ka atjaunotā grupējuma “Al Qaeda” vai "Islāma valsts" vēlme uzbrukt ASV ir ļoti reāla varbūtība.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.
Lai gan “Taliban” solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.
