Tikmēr Jaceņuks aicinājis ASV vairāk palīdzēt ar investīciju piesaistēm Ukrainai, kā arī ar letālā aizsardzības bruņojuma piegādēm. Savukārt Krievijā izskanējis aicinājums ierosināt pret Ukrainas premjerministru krimināllietu.
Ukrainas delegācija ar premjerministru Arsēniju Jaceņuku priekšgalā Amerikas Savienotajās Valstīs ieradusies ar mērķi apspriest uzsākto reformu norisi, kā arī diskutēt par nepieciešamo Ukrainas parādu restrukturizāciju un turpmākajām Rietumu sankcijām pret Krieviju.
Pēc tikšanās ar ukraiņu kolēģiem Džeikobs Ljū paziņojis, ka ASV un tās sabiedrotie ir gatavi pagarināt sankcijas pret Krieviju līdz brīdim, kamēr tiks pilnībā izpildītas Minskas vienošanās. Taču, ja Krievijas darbības Ukrainas austrumos kļūs vēl agresīvākas, sankcijas noteikti tiks pastiprinātas.
Runājot par finanšu lietām, Ljū atzinīgi novērtējis Kijevas centienus panākt vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem, kas ļautu saņemt kārtējo Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu. Ministrs atzinis, ka Starptautiskā Valūtas fonda programmai būs nepieciešami upuri no visām ieinteresētajām pusēm, jo tikai tā būs iespējams nodrošināt pilnvērtīgu Ukrainas ekonomikas atjaunošanu.
Savukārt ASV Valsts departamenta pārstāvis Džefs Ratke atkārtoti paudis apņemšanos sniegt nepieciešamo palīdzību, lai Minskas vienošanās izpildītu visas ieinteresētās puses.
Atšķirībā no ASV visai izplūdušajiem solījumiem, Arsēnijs Jaceņuks jau paudis ļoti konkrētas prasības par to, ko Kijeva sagaida no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tās ir investīcijas un letālā aizsardzības bruņojuma piegādes. Pēc ukraiņu premjera vārdiem, labākā atbilde Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam būtu pierādījums, ka Ukraina ir kļuvusi par plaukstošu Eiropas valsti, kuru turklāt atbalsta arī ASV. Ukraina negaidot, lai amerikāņu karavīri dotos karot uz viņa valsts austrumiem – daudz nozīmīgāks vairogs būtu spēcīgi amerikāņu investori.
Runājot par militāro palīdzību, Jaceņuks uzsvēris, ka ar līdzšinējo palīdzību, apmācot ukraiņu karavīrus un piešķirot bruņotajiem spēkiem sakaru iekārtas, diemžēl ir par maz, jo galu galā Ukraina esot vienīgā valsts, kas pašlaik ir iesaistīta reālā karadarbībā ar Krieviju. Ukrainas armijas stiprināšana palīdzēšot stiprināt arī jebkādus diplomātiskos centienus atrisināt konfliktu Ukrainas austrumos, kā arī sniegtu papildus drošības garantijas gan Eiropai, gan arī ASV.
Savas vizītes laikā Arsēnijs Jaceņuks arī atkārtoti paudis apņēmību nākotnē atgūt kontroli gan pār Donbasa reģionu, gan pār anektēto Krimu. Šie solījumi jau atraduši dzirdīgas ausis Krievijā, kur valdošās partijas „Vienotā Krievija” priekšsēdētāja vietnieks Francs Klincēvičs aicinājis ierosināt pret Jaceņuku krimināllietu. Pēc politiķa vārdiem, jebkādi aicinājumi atgriezt Krimu Ukrainas sastāvā būtu jātraktē kā mēģinājumi vērsties pret Krievijas teritoriālo vienotību.
Jau vēstīts, ka Ukraina aicināja Krieviju pārtraukt atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Donbasā, kuri pērn pavasarī pasludināja neatzītās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas, un kopš tā laikā reģionā notiek militārais konflikts. Ar rietumvalstu starpniecību februārī Minskā panākta vienošanās par krīzes mierīgu noregulējumu, taču par spīti tam sadursmes turpinās, un Kijeva iepriekš pat pieļāva, ka separātisti gatavojas jaunai ofensīvai.
