ASV gatavas paplašināt militāro klātbūtni NATO austrumu flangā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

ASV valdība ir apstiprinājusi iepriekš izskanējušo informāciju, ka ASV varētu nogādāt uz Baltijas valstīm un Austrumeiropu vairākus tūkstošus karavīru, lai stiprinātu NATO austrumu flangu laikā, kad pieaug bažas par jaunu Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā.

Savukārt rietumvalstu līderi ir pauduši vienotu nostāju jautājumā par nepieciešamību stāties pretī Krievijas agresīvajai ārpolitikai.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paziņojusi, ka pašlaik notiek konsultācijas ar Austrumeiropas valstīm par amerikāņu militārā kontingenta pastiprināšanu reģionā.

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki norādīja, ka šīs konsultācijas ir daļa no ASV gatavošanās iespējamiem rīcības scenārijiem gadījumā, ja Krievija nolems vēlreiz iebrukt Ukrainā.

8500 amerikāņu karavīru ir paaugstinātā kaujas gatavībā

Savukārt ASV Aizsardzības ministrija informēja, ka aptuveni 8500 amerikāņu karavīru ir paaugstinātā kaujas gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā viņus īsā laikā varētu nogādāt Eiropā.

Taču tas notikšot tikai gadījumā, ja NATO nolems aktivizēt alianses ātrās reaģēšanas spēkus vai pastiprināsies Krievijas militārā agresija reģionā, paziņoja Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs.

“Mēs jau pašlaik esam izvietojuši daudzskaitlīgus spēkus Eiropā, bet mūsu rīcība apliecina gatavību stiprināt mūsu NATO sabiedroto aizsardzības spējas.

Viņi, tāpat kā mēs, ar lielu satraukumu vēro, ko Krievija dara pie Ukrainas robežām un Baltkrievijā,” Kirbijs sacīja sarunā ar televīzijas kanālu MSNBC.

“Nav nekādu iemeslu, lai Eiropā sāktos vēl viens karš, tāpēc mēs vēlamies turpināt diplomātiskos centienus. Mēs neuzskatām, ka Vladimirs Putins ir pieņēmis galīgo lēmumu par vēl vienu iebrukumu Ukrainā, tāpēc diplomātijai vēl ir iespēja. Bet ASV Aizsardzības ministrija uzskata, ka ir jāstiprina NATO, jo tā ir aizsardzības alianse. Mēs vēlamies būt droši, ka varēsim pildīt savas saistības pret sabiedrotajiem, kad tas būs nepieciešams.”

Izdevums “The New York Times” pirmdien vēstīja, ka ASV izskatot iespēju nosūtīt uz Baltijas valstīm un Austrumeiropu aptuveni 5000 karavīru, kā arī iznīcinātājus un karakuģus. Publikācijā arī bija teikts, ka gadījumā, ja Krievija atkal iebruks Ukrainā, tad Baltijas valstīs, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā varētu izvietot līdz pat 50 tūkstošiem NATO karavīru.

Uzbrukuma gadījumā Krievijai nāksies maksāt augstu cenu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vakarā aizvadīja virtuālu tikšanos ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Itālijas premjerministru Mario Dragi, Polijas prezidentu Andžeju Dudu un Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu, kā arī NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.

80 minūšu ilgās sarunas laikā līderi apsprieda Krievijas iespējamo militāro iebrukumu Ukrainas teritorijā un rietumvalstu reakciju, ja tas notiks.

Pēc tikšanās Baidens ļoti īsi komentēja savu sarunu ar Eiropas līderiem: “Man bija ļoti, ļoti, ļoti laba tikšanās – pilnīga vienotība ar Eiropas līderiem.”

Baltā nama izplatītajā paziņojumā teikts, ka līderi esot vienisprātis par nepieciešamību likt Krievijai maksāt augstu cenu, ja tā iebruks Ukrainā.

Vācijas kanclers Šolcs pēc tikšanās paziņoja, ka Krievijai ir jānomierina situācija, bet Francijas prezidents Makrons aicināja Krieviju risināt domstarpības diplomātiskā ceļā.

Maskavā otrdien ieradīsies Makrona īpašais pārstāvis Pjērs Vimons, bet trešdien Parīzē plānota “Normandijas formāta” tikšanās, kurā piedalīsies Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas vadītāju padomnieki.

KONTEKSTS:

2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.

2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.

Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.

Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti