ASV, Francija un Lielbritānija veikusi uzlidojumus Sīrijā

Damaskas debesis agri no rīta iekrāsoja raķešu uguns. Operācijas laikā raķetes tika izšautas no karakuģiem Vidusjūrā, izmantoti arī NATO sabiedroto iznīcinātāji.  Gaisa triecieni ir atbilde ķīmiskajam uzbrukumam, kas pagājušajā nedēļā notika Sīrijas pilsētā Dumā.

ASV un sabiedrotie bombardējuši Sīrījas galvaspilsētu Damasku, kā arī divas vietas netālu no Homsas, pavēstīja Pentagonā. Ģenerālis Džozefs Danfords atklāja, ka uzlidojumi veikti:

• Zinātniskās izpētes centram Damaskā, kas saistīts ar ķīmisko un bioloģisko ieroču ražošanu
• Ķīmisko ieroču glabātavai pie Homsas
• Ķīmisko ieroču inventāra glabātavai un komandpostenim pie Homsas

ASV prezidents Donalds Tramps norādījis, ka valsts gatava "turpināt šo atbildi, līdz Sīrijas režīms beigs izmantot aizliegtās ķīmiskās vielas."

Tramps uzsvēra, ka uzlidojumu mērķis ir novērst ķīmisko ieroču ražošanu, izplatīšanu un izmantošanu.

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss gan skaidroja, ka pašlaik citus objektus nav paredzēts bombardēt un šis bija "vienreizējs pasākums". Ģenerālis Danfords apliecināja, ka uzlidojumi ir beigušies.

Danfords skaidroja, ka ASV speciāli izvēlējušās mērķus, lai mazinātu risku uzbrukumā nogalināt Krievijas karavīrus. Tajā pašā laikā Krievija nav tikusi brīdināta par gaisa triecieniem.

Tramps izplūda garā runā, informējot par uzlidojumiem: "Aizvadītajā sestdienā Asada režīms jau atkal izmantoja ķīmiskos ieročus, lai apslaktētu nevainīgus cilvēkus. Šis ļaunais un nicināmais uzbrukums atstāja mātes un tēvus, zīdaiņus un bērnus raustoties agonijā un tverot pēc gaisa. Tā nav vīra rīcība, tie ir briesmoņa noziegumi. Bet Irānai un Krievijai es vaicāju - kura gan valsts vēlas sevi asociēt ar nevainīgu vīriešu, sieviešu un bērnu masveida slepkavībām?"

"Mēs būtu gribējuši iet citu ceļu, taču šajā gadījumā tāda vienkārši nav. Mēs nedrīkstam pieļaut ķīmisko ieroču lietošanas normalizēšanu, vai tas būtu Sīrijā, vai Lielbritānijas ielās, vai kur citur," uzsvēra Tramps.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja apstiprināja valsts iesaisti uzlidojumos, sakot, ka "spēka lietošanai nebija citas praktiskas alternatīvas". Viņa gan arī norādīja, ka gaisa triecieni nebija saistīti ar "režīma maiņu".

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons apstiprinājis valsts dalību operācijā. "Desmitiem vīriešu, sieviešu un bērnu tika noslepkavoti," viņš pagājušā nedēļā teica par uzbrukumu Dumā, piebilstot, ka "sarkanā līnija ir pārkāpta".

Visas valstis norādījušas, ka uzlidojumi bijuši veiksmīgi. To dēļ Bašara al Asada režīma ķīmisko ieroču programma atpaliks par vairākiem gadiem, norādījis Pentagons.

Krievijas vēstnieks ASV jau paziņojis, ka uzbrukums tās sabiedrotajai Sīrijai "nepaliks bez sekām". Krievijas aizsardzības ministrija vēsta par aptuveni 100 uz Sīriju izšautām raķetēm, kas trāpījušas ne tikai militāriem, bet arī civiliem objektiem, vēsta aģentūra INTERFAX.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzlidojumus nosaucis par agresiju pret suverēnu valsti. "ASV padziļina Sīrijas humāno katastrofu un palielina mierīgo iedzīvotāju ciešanas, izdabā teroristiem un rada jaunu bēgļu vilni," sacīja Putins. Krievija pieprasījusi arī steidzami sasaukt ANO Drošības padomes sēdi.

Tikmēr citas Krievijas amatpersonas turpina noliegt apsūdzības par ķīmisko ieroču izmantošanu un apgalvo, ka tām esot savi, pavisam pretēji pierādījumi rietumvalstu pierādījumiem.

"Ja pasaule norīs šo avantūru, nākamreiz trieciens var tikt veikts pret jebkuru citu valsti, diemžēl ieskaitot arī mūsējo – vai nu ārpus mūsu robežām vai jau arī mūsu nacionālo robežu ietvaros. Man nav nekādu šaubu, ka operācija saistīta ar diviem ļoti svarīgiem pavērsieniem. Pirmkārt, vakardienas pierādījumiem, ka "balto ķiveru" aktīvistu videoieraksti bija inscenēti, un, otrkārt, Ķīmisko ieroču organizācijas plānotais darbs Dumā, kurš var nesākties, jo to nevar veikt šādos apstākļos," teicis Krievijas Domes ārlietu komisijas vadītājs Konstantīns Kosačevs.

ANO ģenerālsekretārs Antionio Guterešs tikmēr aicinājis visas iesaistītās puses parādīt savaldību un izvairīties no situācijas eskalācijas. Viņš arī uzsvēra, ka saistībā ar notiekošo Sīrijā, starptautiskā sabiedrība ir ar sparu atgriezusies Aukstā kara apstākļos. Taču ar būtisku atšķirību – mehānismi un drošības sviras, kas savulaik darbojās starp ASV un Padomju Savienību stabilitātes noturēšanai pēc visa spriežot vairs nedarbojas. 

Sīrijas valsts televīzija vēsta, ka valdība atvairījusi vairāk nekā desmit raķetes un cietis tikai izpētes centrs. Uzlidojumos ievainoti trīs civiliedzīvotāji. 

Aģentūra REUTERS ziņo, ka uzlidojumos izmantotas tostarp "Tomahawk" raķetes. ASV aizsardzības ministrs norādījis, ka šajos uzlidojumos izmantots divreiz vairāk raķešu nekā pagājušā gada aprīlī pēc ķīmiskā uzbrukuma Hān Šeihūnā.

Sestdienas uzlidojumi ir nozīmīgākais uzbrukums Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdībai septiņu gadu laikā.

NATO sestdienas pēcpusdienā sasaucis ārkārtas sanāksmi alianses mītnē Briselē, kurā Sīrijas uzlidojumos iesaistītās ASV, Francija un Lielbritānija informēs pārējās alianses dalībvalstis par militārajām operācijām Sīrijā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir paudis atbalstu gaisa triecieniem Sīrijā, kā atbildei uz aizvadītās nedēļas nogalē sarīkotu ķīmisko uzbrukumu, kurā vaino Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu. "NATO vienmēr ir nosodījusi Sīrijas ķīmisko ieroču lietošanu, kā starptautisko normu un vienošanos skaidru pārkāpumu,” teicis alianses ģenerālsekretārs. NATO kā organizācija Sīrijas konfliktā nav iesaistījusies.

KONTEKSTS:

Sīrijas bruņotie spēki piektdien, 6.aprīlī, veica gaisa triecienus pret pēdējo opozīcijas saliņu Austrumgutas anklāvā pie Damaskas, nogalinot 40 cilvēkus. Tiek ziņots, ka uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči. Pasaules Veselības organizācijas paziņojusi, ka vairāk nekā 500 cilvēkiem konstatēti simptomi, kādi raksturīgi pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām.

Uzbrukumu nosodījuši vairāku valstu līderi, tostarp Amerikas Savienoto Valstu un Francijas prezidenti.  Sīrijas prezidents Bašars al Asads un viņa sabiedrotā Krievija šo informāciju kategoriski noliedz. Sīrijas valdība izmeklēt apsūdzības aicinājusi starptautisko Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome nav spējusi pieņemt lēmumu saistībā ar iespējamo ķīmisko uzbrukumu Sīrijā.  Balsojumos tika noraidīts gan Amerikas Savienoto Valstu, gan Krievijas izstrādātais dokumenta projekts.  

Sīrijas pilsoņkarš ilgst jau septiņus gadus - kopš 2011.gada marta. Septiņos gados bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 350 000 cilvēku, to vidū ir aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju.