ASV Elektoru kolēģija – kā darbojas šī vēlēšanu sistēma?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) otrdien, 3.novembrī, notiek prezidenta vēlēšanas. Trešdienas rītā (pēc Latvijas laika), visticamāk, jau būs zināmi pirmie rezultāti. Taču prezidentu neievēl tieši, to dara Elektoru kolēģija. Kā tā darbojas, un kāpēc balsojumi dažos štatos ir svarīgāki nekā citos? 

ASV prezidents netiek ievēlēts tieši. Ja prezidenta kandidāts saņem visvairāk balsu, tas negarantē uzvaru vēlēšanās. Spilgts piemērs ir 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas, kad valsts sekretāre Hilarija Klintone ieguva par nepilniem 3 miljoniem vairāk balsu nekā Donalds Tramps, taču vēlēšanās neuzvarēja. Tramps ieguva nepieciešamo balsu vairākumu Elektoru kolēģijā un nodrošināja sev vietu prezidenta amatā. 

Balsošana notiek visos 50 ASV štatos. Iedzīvotāji nodod balsi nevis par konkrētu kandidātu, bet ar savu balsi informējot Elektoru kolēģiju, kā tie vēlas, lai štats balso.

ASV kopā ir 538 Elektoru kolēģijas locekļi, kas pēc vēlēšanām pulcējas, lai pasludinātu prezidenta vēlēšanu uzvarētāju konkrētajā štatā. Lielākā daļa no 538 elektoriem ir vietējās amatpersonas un partiju funkcionāri, taču viņu vārdi vēlēšanu biļetenos neparādās, un vēlētājiem šīs personas parasti ir mazpazīstamas.

Katram štatam ir noteikts elektoru skaits, kas ir proporcionāls štata iedzīvotāju skaitam. Kandidāts, kurš iegūst visvairāk balsu konkrētajā štatā, iegūst visas elektoru balsis. Piemēram, Kalifornijai ir 55 elektori, Teksasai – 38, bet Aļaskai, Delavērai, Vērmontai un Vaiomingai – katrai tikai pa trim.

Par valsts prezidentu kļūst kandidāts, kurš ieguvis vairākumu elektoru balsu, proti, vismaz 270 balsis.

Kā Latvijas Radio skaidroja Hamlinas Universitātes profesors Deivids Šulcs: “Realitātē ASV prezidenta vēlēšanas ir atsevišķas vēlēšanas katrā no 50 štatiem. Sacensība ir par to, kurš pirmais iegūs 270 Elektoru kolēģijas balsis.”

Piemēram, 2016. gadā Arizonai bija 11 kolēģijas balsis, Trampam saņemot vairāk vēlētāju balsis nekā Klintonei, kolēģija visas 11 štata balsis atdeva par Trampu.

2016. gada novembrī Tramps izcīnīja 306 elektoru balsis. 2016. gada situācija nebija unikāla. Kopumā pieci prezidenti nonākuši amatā, neiegūstot vairākumu tautas balsojumā.

Šogad ASV prezidenta vēlēšanās iepriekšējā balsošanā piedalījušies 97 miljoni vēlētāju. Profesors Šulcs sacīja, ka aptauju dati liecina, ka šo vēlēšanu demokrātu kandidāts Džo Baidens ir vadībā sakrāto balsu ziņā. Šulcs pieņēma, ka Baidens varētu iegūt par 6 līdz 8 miljoniem vairāk balsu nekā Tramps šajās vēlēšanās, taču profesors uzsvēra: “Elektoru kolēģijas balsu skaits ir līdzīgs abiem kandidātiem, vēlēšanu rezultāts varētu izšķirties balsojumā trīs vai četros štatos.”

Šajās vēlēšanās arī tiek gaidīta balsu nobīde, jo miljoniem vēlētāju, bažoties par Covid-19, savas balsis nodevuši pirms vēlēšanu dienas, un tie lielākoties ir demokrātu kandidāta atbalstītāji. Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka tādi izšķirīgi štati kā, piemēram, Pensilvānija, šādi iesūtītās balsis gaida vēl trīs dienas pēc oficiālā balsojuma beigām. 

Elektoru kolēģija kā vēlēšanu sistēma atzīmēta ASV konstitūcijā jau 1787. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti