ASV Eiropā, arī Baltijā, izvietos 250 smagā bruņojuma vienību

ASV septiņās Eiropas valstīs, tostarp Baltijā izvietos apmēram 250 tanku, bruņumašīnu un citu smagā bruņojuma vienību, tā vizītes laikā 23.jūnijā Igaunijā apstiprināja ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters. Kārters arī norādījis, ka ASV sadarbībā ar NATO kiberaizsardzības centru Tallinā palīdzēs alianses dalībvalstīm izstrādāt kiberaizsardzības stratēģijas.

Par to, ka ASV gatavojas Baltijas valstīs izvietot smago bruņojumu, lai tādejādi apliecinātu gatavību stāties pretī Krievijas agresijai, jau pirms nedēļas vēstīja laikraksts "The New York Times", tobrīd vēl atsaucoties uz anonīmu avotu Pentagonā. Taču tagad, vizītē Tallinā, to publiski apstiprinājis ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.

ASV plāno, ka katrs šo smagā bruņojuma vienību  kopums būs pietiekams rotai vai bataljonam, tātad vairākiem simtiem karavīru katrā valstī, un tas atradīsies visās trīs Baltijas valstīs, arī Vācijā, Rumānijā un Bulgārijā. Šos smago bruņojumu, kurā būs gan tanki, gan kaujas mašīnas, gan pašgājējas haubices, varēs pārvietot reģiona robežās un izmantot militārajās mācībās.

Būdams Tallinā Kārters šos jautājumus pārrunājis ar Igaunijas aizsardzības ministru Svenu Mikseru, Lietuvas kolēģi Juozu Oleku un Latviju sarunās pārstāvēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Kārters arī apsolījis, ka ASV sadarbībā ar NATO kiberaizsardzības centru Tallinā palīdzēs alianses dalībvalstīm izstrādāt kiberaizsardzības stratēģijas.

Kā vēstīts, Latvijas Aizsardzības ministrija paudusi gandarījumu par šādu ASV lēmumu. Jānis Sārts norādījis, ka ASV kā Latvijas stratēģiskais partneris pierāda, ka Amerikas iedzīvotāji ir gatavi iestāties par Baltijas valstu brīvību un demokrātiskajām vērtībām ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Pēc vizītes Tallinā ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters dosies uz Briseli, kur rīt un parīt, 24. un 25.jūnijā, norisināsies NATO aizsardzības ministru sanāksme, un arī tur ar interesi gaidīs ASV izklāstu par plāniem Baltijā.

Vēl nedēļas sākumā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka NATO gatavojas dubultot savu ātrās reaģēšanas spēku spējas, ņemot vērā tos izaicinājumus, kas patlaban ir pie NATO robežām, gan Austrumos, gan Dienvidos.

Eksperti lēš, ka ASV paziņojums katrā ziņā neatstās vienaldzīgu Krievijas varu, kas izmantos šo situāciju, lai paziņotu arī par savu militāro spēku palielināšanu.

Ne visas NATO valstis atbalsta šādu ASV soli. Piemēram, Vācija iepriekš paudusi bažas, vai šādi alianse nepārkāps 1997.gadā ar Krieviju panākto vienošanos, kas paredz, ka Baltijā neveidos pastāvīgu spēku klātbūtni. Taču eksperti arī norāda, ka pati Krievija jau sen šos nosacījumus ir pārkāpusi ar uzbrukumu Ukrainai, kā arī uzsver, ka līgumā nav punktu, kas liegtu uz laiku izvietot tehniku un to pārvietot reģiona robežās mācību nolūkos.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā NATO jau ir pastiprinājusi klātbūtni Baltijā un citās Austrumu un Centrāleiropas valstīs, tā kā tās ir paudušas atkārtotas bažas par savu drošību. Reģionā regulāri norisinās militāras mācības ar starptautisku karavīru piedalīšanos, un tās plānotas arī turpmāk.

ASV ir sākusi arī mācību operāciju "Atlantic Resolve", kuras mērķis ir  apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, īpaši Baltijas valstīs un Polijā, un šogad operācija ir izvērsta  arī Rumānijā un Bulgārijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt