ASV draud izvest savu kontingentu no Vācijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) apsver iespēju izvest no Vācijas tur bāzētos amerikāņu spēkus. Šādu iespēju pieļāvis ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grennels. Kā jaunā spēku dislokācijas vieta tiek pieļauta Polija. Izskanējušās ziņas izraisījušas neizpratni un sašutumu Vācijā, kā arī atzinīgus vārdus Polijā.

ASV draud izvest savu kontingentu no Vācijas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vācija ir tā Eiropas valsts, kurā pastāvīgi ir bāzēts lielākais Amerikas Savienoto Valstu militārais kontingents. Tie ir 35  tūkstoši militārpersonu, kā arī aptuveni 17 tūkstoši civilpersonu, kuru darba devējs ir ASV bruņotie spēki.

Draudi izvest no Vācijas šajā valstī bāzētos amerikāņu spēkus ir izskanējuši laikā, kad domstarpības starp ASV un Vāciju ir kļuvušas īpaši izteiktas. Jau ilgāku laiku ASV prezidents Donalds Tramps ir apsūdzējis Vāciju par nepietiekama finansējuma atvēlēšanu bruņotajiem spēkiem, atgādinot, ka Vācijas aizsardzības budžets ir vēl tālu no NATO noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā pagājušajā nedēļā izteicās ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grennels, ir aizskaroši domāt, ka amerikāņu nodokļu maksātājiem ir jāturpina maksāt par vairāk nekā 50 tūkstošu amerikāņu uzturēšanu Vācijā laikā, kad pati Vācija savu budžeta pārpalikumu tērē dažādām vietējām programmām.

Vācija nākamajā gadā aizsardzībai plāno atvēlēt 1,36 procentus no IKP, bet līdz 2024. gadam šo summu paredzēts palielināt līdz 1,5%, kas joprojām ir ievērojami zem NATO noteiktajiem diviem procentiem no IKP. Kā televīzijas kompānijai CNBC norādījis bijušais Vācijas aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs, ir maz ticams, ka Vācija pārskatāmā nākotnē sasniegs NATO prasīto divu procentu atzīmi. Turklāt, viņš šaubās, vai pat šī mērķa sasniegšana būs pietiekama Donaldam Trampam.

"Pat ja viņi nonāks līdz šiem skaitļiem, ko es uzskatu par gandrīz neiespējamu, Tramps atradīs nākamo jautājumu, par ko uzbrukt Vācijai vai kādai citai valstij, kas viņam tajā brīdī būs prātā. Vai Vācija jebkad sasniegs divus procentus un uzņemsies atbildību? Tas būs ārkārtīgi grūti. Galvenais ir parādīt, ka mēs esam ārkārtīgi uzticams partneris militārajā jomā, ka mēs gan pēdējos gados, gan desmitgadēs esam labprāt uzņēmušies atbildību dažādās nepatīkamās vietās visā pasaulē. Un tad, protams, ir jātuvojas noteiktajai divu procentu atzīmei. Taču šo mērķi būs grūti sasniegt, jo būs ļoti grūti iegūt ne tikai parlamenta, bet arī plašākas vācu sabiedrības atbalstu. Mēs runājam par palielinājumu no pašreizējiem aptuveni 40 miljardiem līdz aptuveni 70 miljardiem eiro. Varat iedomāties, ko brīdī, kad tas tiks izdarīts, teiks tie, kas vēlas pensijas, subsīdijas vai ko citu? Un tad mēs atgriežamies pie parastās politiskās spēles, kas vienmēr ir neglīta un nepatīkama," saka cu Gutenbergs..

Politikas komentētāji norāda, ka ASV amatpersonu izteikumi ir izskanējuši vien dažas dienas pēc tam, kad Vācija atteicās piedalīties ASV vadītajā jūras drošības misijā Persijas līcī, kuras mērķis būtu aizsargāt kravas kuģus no iespējamās Irānas agresijas.

Tāpat Vācija ir atteikusies atsaukties Savienoto Valstu aicinājumam nosūtīt sava karaspēka vienības uz Sīriju, solot turpināt sniegt savu pašreizējo ieguldījumu starptautiskajā koalīcijā cīņai pret grupējumu "Islāma valsts".

Taču ASV un Vācijas domstarpības ir vērojamas ne tikai militārās sadarbības jomā. Nekur nav pazudusi arī ekonomika. Jau zināms, ka Donalds Tramps ir vairākkārt piedraudējis vācu autobūves uzņēmumiem ar muitas nodevu ieviešanu. Vēl viens jūtīgs jautājums ir gāzesvads "Nord Stream 2", kas pašlaik tiek celts Baltijas jūrā. Savienotās Valstis ir ieviesušas sankcijas pret "Nord Stream 2" būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un personām, savukārt Vācija šī gāzesvada būvniecību uzskata par stratēģiski svarīgu savas enerģētiskās drošības garantēšanai.

Kā intervijā Polijas Radio norāda Polijas Karamākslas akadēmijas stratēģisko pētījumu institūta profesors Pjotrs Grohmaļskis, šajā abu lielvaru spēlē visai neērtā pozīcijā ir nostādīta Polija:

"Mums Vācijai ir skaidri jāizskaidro, ka mūsu drošības jautājums ir fundamentāls. Viņiem ir jāsaprot, ka viņu darbības, es pat teiktu - Krievijas provocēšana uz agresivitāti, ir izraisījušas karu Ukrainā. Bez Krievijas šādas vardarbības nebūtu. Tāpat aktuāls ir jautājums par Baltkrievijas suverenitāti, un amerikāņi redz, ka šeit Krievija tik sistemātiski netiek provocēta. Tur viņiem tiek dots nedaudz vairāk rīcības brīvības. Šī ir ļoti bīstama spēle, un mums ir jādara viss iespējamais, lai mēs neciestu šajās spēlēs, kuras viņi spēlē."

Vienlaicīgi ar ASV vēstnieka Vācijā Ričarda Grennela izteikumiem tieši ASV vēstniece Polijā Džordžeta Mosbahere paziņoja, ka atšķirībā no Vācijas savas finansiālās saistības pret NATO Polija pilda un būtu priecīga uzņemt pie sevis no Vācijas izvestos karavīrus. Šeit jāatgādina, ka ASV un Polijas prezidenti iepriekš ir runājuši par amerikāņu militārās klātbūtnes palielināšanu Polijā, un vienu brīdi pat izskanēja runas par iespējamās pastāvīgās ASV militārās bāzes būvniecību Polijā.

Kā paziņojis Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, lielāka ASV klātbūtne Eiropā pilnīgi noteikti būtu laba lieta, taču Polija patiesībā nemaz nedomājot par amerikāņu spēku pārvietošanu no Vācijas un Poliju. Pēc Čaputoviča vārdiem, daudz svarīgāka būtu papildu spēku izvietošana Polijā.

Kā norāda vairāki politikas komentētāji, šajā situācijā Vācijai un Polijai pilnīgi noteikti nevajadzētu sākt konkurēt par amerikāņu simpātijām, bet gan sēsties pie viena sarunu galda un runāt par to, kā vairot visa reģiona aizsardzības spējas. Tāpat tiek norādīts, ka šis ir bijis amerikāņu brīdinājums ne tikai Vācijai, bet arī citām Eiropas sabiedrotajām, kā, piemēram, Itālijai un Spānijai, kuras arī nav izpildījušas savas finansiālās saistības NATO ietvaros. Lai arī savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas un lieliskās infrastruktūras dēļ Vācijai nevajadzētu bažīties par ASV spēku aiziešanu no valsts, Berlīnei tomēr arvien lielāka uzmanība būtu jāpievērš aizsardzības finansējuma palielināšanai. Un šis uzdevums tagad jau ir jaunās Vācijas aizsardzības ministres Annegrētas Krampas-Karrenbaueres rokās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti