Taču šāda diktatora Vladimira Putina rīcība var izsaukt pretestību Krievijas etniskajos anklāvos, uzskata eksperti. Viņi norāda, piemēram, uz pretkara kustības "Jaunā Tiva" dibināšanu, kurā apvienojušies tiviešu aktīvisti.
Pēdējā laikā Krievijā pieaudzis reģionālo brīvprātīgo bataljonu skaits, un daudzi no tiem sastāv no dažādu etnisko grupu piederīgajiem.
"Šīs liecības ļauj pieņemt, ka Putins, iespējams, negrib izsludināt vispārējo mobilizāciju, nevēlēdamies mobilizēt lielu skaitu etnisko krievu," atzīst ISW.
Jau iepriekš gan ISW, gan citi eksperti norādīja, ka Krievijas karaspēka vienībās, kas karo pret Ukrainu, dominē etnisko minoritāšu pārstāvji – čečeni, osetīni, tivieši, tatāri, baškīri, čuvaši un citi.
Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštābs otrdien norādījis, ka krievu pavēlniecība visriskantākajās uzbrukuma operācijās norīko etnisko minoritāšu pārstāvjus un ka tāpēc to vidū pieaug neapmierinātība.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
