ASV vēstniecības Maskavā trešais sekretārs Raians Kristofers Fogls, kuru Krievijas Federālais drošības dienests aizturēja saistībā ar mēģinājumu savervēt kādu Krievijas specdienesta darbinieku, visticamāk, vēlējās iegūt informāciju par Bostonas sprādzienu rīkošanu apsūdzētajiem brāļiem Carnajeviem. Pie šāda secinājuma nonācis laikraksts „Kommersant”.
Avīze raksta, ka, spriežot pēc Federālā drošības dienesta izplatītā aizturēšanas videoieraksta, ASV diplomāts mēģinājis savervēt dienesta darbinieku, kurš ir atbildīgs par cīņu pret terorismu Ziemeļkaukāzā. Kā vēstīts, čečenu izcelsmes brāļi Carnajevi ASV bija dzīvojuši vismaz desmit gadu, taču vecākais no viņiem – Tamerlans - pērn viesojās Dagestānā. Kaut gan Maskava bija dalījusies ar šo informāciju ar Vašingtonu, nesen laikraksts „The Wall Street Journal” vēstīja, ka tā tomēr noklusējusi svarīgu informāciju, tostarp telefona īsziņu, kurā „vispārēji apspriests džihāds”.
Ņemot vērā, ka informācijas apmaiņa starp abu valstu dienestiem ne vienmēr ir gluda, „Kommersant” uzskata, ka ASV diplomāts vēlējās iegūt tiešu saikni ar Krievijas pretterorisma aģentiem. Laikraksts norāda, ka specdienestu darbinieku kontaktus Fogls ieguva aprīlī, kad ASV delegācija devās uz Dagestānu, lai koordinējoties ar Krievijas aģentūrām izmeklētu Bostonas sprādzienus.
Krievijas ārlietu ministrija jau pasludinājusi Foglu par nevēlamu personu, un Vašingtona ir apstiprinājusi, ka viens no tās diplomātiem ir bijis aizturēts Maskavā uz neilgu laiku. Tomēr ASV nesniedz nekādus komentārus saistībā ar apsūdzībām par spiegošanu.
Bet, spriežot pēc Krievijas amatpersonu izteikumiem, uzplaiksnījušais skandāls drīz vien noklusīs. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vakar tiekoties Zviedrijā ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, skandālu nemaz neesot apspriedis. Lavors pēc tikšanās norādīja, ka „Kerijs jautājumam nepieskārās”, un arī viņš pats nolēmis, ka tas būtu lieki, jo viss jau ir publiski zināms, un, viņaprāt, „visiem viss ir skaidrs.” Līdzīgās domās ir arī eksperti, kas norāda, ka Krievijai un ASV ir daudz svarīgāki jautājumi, kur jāmēģina atrast kopsaucējs, un to, ka spiegošana pastāv, ļoti labi zina abas puses. Turklāt, kā norāda „Kommersant”, Krievijas diplomātu reakcija nav pārlieku sakāpināta, jo viņi saprot, ka „ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei Federālā drošības dienesta darbinieks bija vajadzīgs nevis spiegošanai, bet cīņai pret starptautisko terorismu.”
„Kommersant” raksts: <http://www.kommersant.ru/doc/2188133?fp=22?19e8c288>
