Nesenās aptaujas liecina, ka cīņā par Senātu tagad vadībā ir republikāņi, bet demokrātu pārliecinošais pārsvars dažos augšpalātas vēlēšanu apgabalos sarucis līdz minimumam.
Tikmēr arī Pārstāvju palātas vēlēšanu prognozes pārliecinoši nosvērušās par labu republikāņiem, lai gan gada sākumā prezidents Džo Baidens un viņa padomnieki pauda pārliecību, ka saglabās vairākumu Kongresa apakšpalātā.
Kontroles zaudēšana pār vienu vai abām Kongresa palātām var nopietni ietekmēt Baidena prezidentūras atlikušos divus gadus, jo republikāņi ir apņēmības pilni bloķēt Baltā nama likumdošanas ieceres tādos jautājumos kā dzemdību atvaļinājumi, aborti, policijas reformas un citas prezidenta prioritātes.
Vienlaikus republikāņi plāno ierosināt likumus par imigrācijas ierobežošanu un valsts tēriņu samazināšanu.
Sagaidāms, ka republikāņi arī ķersies pie Baidena dēla Hantera privātās dzīves epizožu, kā arī citu demokrātu biznesa darījumu izmeklēšanas.
Daži kongresmeņi pat pauduši cerības organizēt Baidena, viņa kabineta locekļu vai viceprezidentes Kamalas Harisas impīčmentu.
Viena no amatpersonām, kas informēta par noskaņojumu Baltajā namā, atzinusi, ka demokrātu izredzes saglabāt kontroli pār Senātu tiek vērtētas kā 50 pret 50.
Vēl maijā Baidens pauda pārliecību, ka demokrāti nostiprinās savu vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā, taču pagājušajā nedēļā bija spiests atzīt, ka cīņā kļuvusi sīvāka.
Viņš gan paudis cerību, ka pirms 8. novembra svaru kausi vēl nosvērsies par labu demokrātiem.
Tomēr Baltais nams sācis gatavoties republikāņu obstrukcijai un iespējamajām izmeklēšanām, atzīst Baidena padomnieki.
Baltais nams šogad nolīdzis advokātu Ričardu Soberu kā īpašo padomnieku, lai sagatavotos jebkādām izmeklēšanām, kuru ierosināšanu varētu panākt republikāņi, taču jebkādas citas pārbīdes administrācijā un papildu ļaužu algošana atlikta, līdz tiks uzzināti vēlēšanu rezultāti, pastāstījusi amatpersona, kas ir informēta par pašreizējo situāciju.
Panākumi jūnijā un augustā, novēršot mēģinājumus no Kanzasas pavalsts konstitūcijas izslēgt tiesības uz abortu, ļāva demokrātiem cerēt, ka vēlētāji noraida republikāņu politikas prioritātes.
Tomēr šīs cerības kliedējusi straujā inflācija, kas oktobrī pārsniedza prognozēto līmeni, un aptaujas liecina, ka dzīves dārdzība ir jautājums, kas visvairāk rūp vēlētājiem.
Tomēr kāda no Baltā nama amatpersonām sarunā ar aģentūru "Reuters" noraidījusi apgalvojumus, ka demokrāti bijuši pārāk lieli optimisti, uzskatot, ka Augstākās tiesas lēmums, kas ļāvis ierobežot tiesības uz abortu, vairos viņu kandidātu izredzes šajās vidustermiņa vēlēšanās.
Amatpersona norādījusi, ka vairākos svārstīgajos štatos vērojama daudz aktīvāka sieviešu reģistrācija dalībai vēlēšanās, un uzsvērusi, ka galvenais uzdevums ir šos jauniegūtos vēlētājus novembrī dabūt pie balsošanas urnām.
Abortu jautājumam ir izšķiroša loma vismaz pusducī Senāta vēlēšanu apgabalu, kuros norisinās asa cīņa starp abu partiju kandidātiem, atzinusi arī cita Baltā nama amatpersona, piebilstot, ka tam ir arī ietekme uz svārstīgajiem Pārstāvju palātas vēlēšanu apgabaliem.
Tomēr Baidena brīdinājumus par draudiem, kurus radot viņa priekšteča Donalda Trampa atbalstītāji republikāņu rindās, padara mazāk pārliecinošus inflācijas rādītāji un noziedzības statistika.
Lai gan daži eksperti norāda, ka, piemēram, slepkavību skaits republikāņu pārvaldītajos štatos patiesībā ir lielāks nekā pavalstīs, kuras pārvalda demokrāti, aptauja, kuru oktobrī veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", liecina, ka vēlētāji noziedzības problēmu risināšanu labprātāk uzticētu republikāņiem nekā demokrātiem.
Demokrātu uzvaras likumdošanas frontē tādos jautājumos kā klimata pārmaiņu ierobežošana, investīcijas infrastruktūrā un sociālo pabalstu palielināšanā Baltajam namam nav izdevies pārvērst Baidena reitinga pieaugumā, atzīst viens no partijas stratēģijas izstrādātājiem svārstīgajos štatos.
Daļa demokrātu uzskata, ka Baidenam vajadzētu aktīvāk iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā. Tajā pašā laikā partijas kandidāti dažos izšķirošajos štatos izlēmuši savās kampaņās iztikt bez Baidena klātbūtnes, un tas licis Baltajam namam ievērojami sašaurināt plānoto klātbūtni svārstīgajos štatos pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām, atzinusi viena no amatpersonām.
