Kopš 2011. gada, kad NATO atbalstītas sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muamars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pār valsti pretendē divas valdības. Viena no tām ir ANO atzītā Nacionālās saskaņas valdība, kas atrodas galvaspilsētā Tripolē.
Savukārt Tubrukā atrodas valdība, kuru atbalsta maršala Halifas al Haftara spēki, un tā kontrolē valsts austrumus un daļu dienvidu. Haftars aprīļa sākumā paziņoja, ka tiek sākts uzbrukums Tripoles ieņemšanai, kur bāzējas ANO atbalstītā valdība un vairāki kaujinieku grupējumi. Kopš ofensīvas sākuma gājuši bojā vairāk nekā 700 cilvēki, bet aptuveni 4000 tikuši ievainoti.
Pasaules lielvaru uzskati par to, kā reaģēt uz Haftara īstenoto militāro ofensīvu, nav vienoti.
Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Krievija līdz šim atteikušās atbalstīt ANO paziņojumus par ugunspārtraukšanu. Savukārt trešdien Savienoto Valstu dēļ ANO Drošības padome nespēja vienoties par nosodījumu uzlidojumam bēgļu aizturēšanas centram Tripoles nomalē, kurā otrdienas vakarā tika nogalināti 44 un ievainoti vairāk nekā 130 cilvēki. Kopumā centrā uzturas aptuveni 600 cilvēki.
Divas stundas ilgajā slēgtajā sēdē Lielbritānija izplatīja paziņojumu, kurā būtu nosodīts uzlidojums, par ko tiek vainota maršala Haftara komandētā Lībijas Nacionālā armija, kā arī aicināts uz ugunspārtraukšanu un atgriešanos pie politiskām sarunām.
Taču ASV diplomāti sēdē paziņoja, ka viņiem nepieciešama Vašingtonas atļauja paziņojuma apstiprināšanai, un sarunas beidzās bez uzlidojuma nosodījuma.
ASV Valsts departaments iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā nosodīja gaisa uzlidojumu, tomēr neaicināja uz ugunspārtraukšanu.
ANO sūtnis Lībijā paziņojis, ka uzlidojums bēgļu aizturēšanas centram pielīdzināms kara noziegumam. Savukārt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs iepriekš paziņoja, ka ir saniknots par uzlidojumu, un aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu, uz ko aicinājusi arī Eiropas Savienība un ANO Bēgļu aģentūra.
Tās pārstāvis Čārlijs Jakslijs raidorganizācijai „Al Jazeera” arī atzinis, ka centra koordinātes bijušas zināmas abām karojošajām pusēm.
„Mēs zinām, ka abām pusēm ir šo aizturēšanas centru koordinātas, un abas puses zina, ka tajā atradās cilvēki. Tādēļ tagad būtu jāseko neatkarīgai un rūpīgai izmeklēšanai. Un šajā izmeklēšanā apsūdzētās personas ir jāsauc pie atbildības,” sacīja Jakslijs.
ANO misija Lībijā norādījusi, ka aizturēšanas centros pie kaujas zonas atrodas aptuveni 3500 migranti un bēgļi, kuru dzīvības ir apdraudētas. Cilvēktiesību grupas apgalvo, ka migranti Lībijā saskaras ar šausminošu izturēšanos un viņu stāvoklis kopš Haftara īstenotās ofensīvas ir ievērojami pasliktinājies.
