ASV bažījas par ES valstu ciešo sadarbību iepirkumos aizsardzībai

ASV varasiestādes ir paudušas bažas par Eiropas Savienības (ES) padziļināto sadarbību aizsardzības jomā. Vašingtona nav apmierināta ar to, ka valstis ārpus ES, tostarp Amerika, var tikt izslēgtas no jauno ieroču un ekipējuma izstrādes projektiem. Briselē gan atbild, ka amerikāņu uzņēmumi jau tagad iegūst lauvas tiesu no iepirkumu līgumiem.

ASV bažījas par ES valstu ciešo sadarbību iepirkumos aizsardzībaiArtrjoms Konohovs

    Eiropas Savienības valstis turpmāko septiņu gadu laikā plāno iztērēt aptuveni 13 miljardus eiro jauno ieroču un ekipējuma izstrādei un iegādei. Šo naudu ir paredzēts atvēlēt Eiropas Savienības daudzgadu budžetā projektiem, kas veicina pārrobežu sadarbību aizsardzības jomā. Tā Francija un Vācija jau atklāti spriež, ka tās kopīgi varētu izstrādāt jaunu iznīcinātāju lidmašīnas modeli. Šī projekta mērķis ir mazināt atkarību no ASV tehnoloģijām.

    Amerikas varasiestādes saka, ka lielāki tēriņi aizsardzībai kā tādi ir apsveicami. Tomēr, kā norāda ASV Valsts departamenta preses sekretāre Vanesa Akera,

    amerikāņi vēlētos, lai šajos iepirkumos varētu piedalīties arī viņu ieroču ražotāji.

    “Šīs sadarbības ietvaros ir jābūt saprātīgai iespējai piedalīties aizsardzības iepirkumu konkursos, līdzīgi tai, ko ASV sniedz aizsardzības kompānijām no sabiedrotajiem un partnervalstīm. Ārvalstu uzņēmumi regulāri konkurē Aizsardzības ministrijas iepirkumos un spēlē nozīmīgu lomu aizsardzības līgumu izpildē. ES un NATO dalībvalstu kompānijas 2017. gadā izpildīja pasūtījumus par vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru ASV Aizsardzības departamenta līgumos. Tajos piedalās arī tādi Eiropas rūpniecības līderi kā “SAAB”, “Rolls Royce”, “Airbus”, “Thales” un ''BAE,” sacīja Akera.

    ASV Valsts departamenta pārstāve piebilda, ka Eiropai vajadzētu izmantot vadošās pasaules tehnoloģijas, nevis domāt, kā aizsargāt savu ieroču ražošanas tirgu. Vēstule ar šiem iebildumiem tika nosūtīta Eiropas Komisijai.

    Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pauda, ka gala lēmums par ārvalstu uzņēmumu dalību Eiropas Savienības Aizsardzības fonda finansētajos projektos vēl nav pieņemts. Tomēr viņa neredz pamatu amerikāņu satraukumam.

    “Es gribētu atzīmēt, ka Eiropā šobrīd pastāv krietni atvērtāka sistēma salīdzinājumā ar to, kā mūsu uzņēmumi var piekļūt Amerikas tirgum. Pie mums nav “pēc Eiropas” likuma, un aptuveni 81% no visiem starptautiskiem līgumiem iegūst amerikāņu uzņēmumi. Tādēļ es neredzu nopietnu pamatu satraukumam,” sacīja Mogerīni.

    ASV prezidents Donalds Tramps ne reizi vien ir atklāti uzstājis, ka Eiropas valstīm būtu jāiegādājas amerikāņu ieroči. Tas tiek netieši pasniegts kā Eiropas valstu kompensācija par to, ka ASV aizsardzībai tērē visvairāk līdzekļu no visām NATO valstīm. Līdz ar to ASV Aizsardzības ministrijas iebildumi nav pārsteidzoši.

    Savukārt Mogerīni uzstāj, ka Eiropas valstis jau tāpat palielina savu aizsardzības budžetu un tām nav liegts iegādāties amerikāņu ieročus par savu, nevis Eiropas Savienības kopējo naudu. Tomēr svarīgi ir arī, lai Eiropa aizsardzības jomā ir kļūtu patstāvīgāka.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti