Daudziem progresīvi noskaņotiem amerikāņiem ASV Augstākās tiesas tiesnese Rūta Beidere-Ginzberga bija gandrīz vai popzvaigzne. Viņa bija pazīstama ar savu aso prātu un atšķirīgo viedokli daudzos būtiskos tiesas spriedumos, ko viņa nebaidījās atklāti paust.
Ginzberga bija tikai otrā sieviete, kas jebkad ir ieņēmusi Augstākās tiesas tiesneses amatu. Viņu tam 1993. gadā nominēja toreizējais prezidents Bils Klintons. Ginzberga nomira 87 gadu vecumā no vēža. Šī slimība viņu piemeklēja jau ne pirmo reizi. Tādēļ daži Demokrātiskās partijas atbalstītāji uzskatīja, ka Ginzbergai būtu bijis jāatkāpjas vēl laikā, kad pie varas bija prezidents Baraks Obama, lai viņš šim svarīgajam amatam varētu nominēt jaunāku tiesnesi. Tomēr Ginzberga vienmēr uzstāja, ka paliks amatā tik ilgi, kamēr varēs pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.
Ir zināms, ka pirms nāves Ginzberga sacīja savai mazmeitai, ka viņas spēcīgākā vēlēšanās ir, lai jauno tiesnesi izraudzītos tikai pēc novembra sākumā gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Ziņas par tiesneses nāvi sasniedza ASV prezidentu Donaldu Trampu pēc viņa tikšanās ar vēlētājiem Minesotā. Tramps sacīja, ka ir sarūgtināts, un piebilda, ka Ginzberga ir dzīvojusi apbrīnojamu dzīvi un ir bijusi apbrīnojama sieviete par spīti tam, ka ne visi piekrīt viņas viedoklim.
"Viņa nodzīvojusi apbrīnojamu dzīvi. Ko vēl var teikt? Viņa bija apbrīnojama sieviete. Vai jūs viņai piekritāt vai ne, viņa bija apbrīnojama sieviete, kas nodzīvojusi apbrīnojamu mūžu. Man ir skumji uzzināt [par viņas nāvi]," paudis Tramps.
Ginzbergas nāve paver iespēju Trampam nominēt jau trešo Augstākās tiesas tiesnesi. Līdz šim tiesā valdīja neliels konservatīvo tiesnešu pārsvars. Bet vēl viena konservatīva jurista iecelšana varētu uz vairākām desmitgadēm nosvērt svaru kausus daudzos pretrunīgos jautājumos. ASV Augstākās tiesas tiesneši tiek iecelti amatā uz mūžu.
Tramps pagaidām publiski nav paziņojis par saviem nodomiem. Tomēr Senāta vairākuma līderis Mičs Makkonels ir sacījis, ka senatori būs gatavi nobalsot par jauno tiesnesi vēl pirms novembrī paredzētajām vēlēšanām, ja prezidents izvirzīs kādu kandidatūru.
Turpretī Demokrātu partijas kandidāts uz prezidenta krēslu Džo Baidens ir sacījis, ka vispirms vēlētājiem ir jāizvēlas, kurš būs nākamais prezidents, un tad šim cilvēkam ir jāizvēlas, kurš strādās tiesā.
Daudzi demokrāti atceras, ka pirms iepriekšējām prezidenta vēlēšanām Senāts aptuveni gadu atteicās uzklausīt Obamas nominēto tiesnesi, sakot, ka vispirms ir jānotiek prezidenta vēlēšanām. Bet tagad republikāņi saka, ka vēlēšanas nav jāgaida, jo viena partija kontrolē gan Senātu, gan Balto namu.
Komentētāji norāda, ka pirms četriem gadiem konservatīvi noskaņotie vēlētāji aktīvāk balsoja, jo zināja, ka Tramps varētu iecelt tiesnesi, kurš vēlāk iestātos par abortu ierobežošanu. Arī šoreiz Tramps varētu nedaudz nogaidīt, lai pamudinātu savus atbalstītājus doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Tikpat labi arī liberāli noskaņotie vēlētāji varētu aktīvāk balsot par Baidenu, lai nepieļautu, ka Augstākajā tiesā mainās spēku samērs.
