ASV Augstākā tiesa atļauj ieviest patvēruma lūgšanas iespēju ierobežojumus

ASV Augstākā tiesa trešdien atļāva prezidenta Donalda Trampa administrācijai ieviest patvēruma lūgšanas iespēju ierobežojumus, kuri neļaus vairumam migrantu no Centrālamerikas lūgt patvērumu ASV. Migrantu tiesību aizstāvji uzskata Trampa administrācijas politiku par nežēlīgu mēģinājumu neielaist valstī imigrantus un sola turpināt cīņu pret šo politiku.

ASV Augstākā tiesa atļauj ieviest patvēruma lūgšanas iespēju ierobežojumusRihards Plūme

    ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija šī gada jūlija vidū paziņoja par plāniem ieviest patvēruma lūgšanas iespēju ierobežojumus. Tie paredz, ka migranti, kas ceļā uz ASV dodas cauri citām valstīm, nevarēs lūgt patvērumu pēc ierašanās ASV, ja vispirms nebūs to lūguši kādā no valstīm ceļā uz ASV.

    Trešdien ASV Augstākā tiesa atļāva prezidenta Donalda Trampa administrācijai ieviest patvēruma lūgšanas iespēju ierobežojumus. Augstākā tiesa apturēja zemākas instances tiesas pirmdien pieņemtu lēmumu, ar kuru bija bloķēta šo ierobežojumu stāšanās spēkā. Augstākās tiesas lēmums ir uzvara Trampa politikai, kas vērsta uz imigrācijas ierobežošanu, bet bieži tiek apstrīdēta tiesās. Migrantu tiesību aizstāvji uzskata Trampa administrācijas politiku par nežēlīgu mēģinājumu neielaist valstī imigrantus.

    Uz tiesas lēmumu sociālajā tīklā "Twitter” reaģēja arī Tramps, rakstot, ka tā ir liela Savienoto Valstu Augstākās tiesas uzvara robežai patvēruma jautājumā. Savukārt Baltā nama preses sekretāra galvenais vietnieks Hogans Gidlijs paziņoja, ka šis lēmums ļoti palīdz vairot progresu, ko panākts, risinot krīzi pie ASV dienvidu robežas, un galu galā tas padarīs amerikāņu kopienas drošākas. Joprojām gan nav skaidrs, cik ātri šī politika tiks ieviesta un kā tā ietekmēs jau uz robežas esošos migrantus, kas gaida patvēruma pieprasījumu apstiprināšanu.

    Desmitiem tūkstoši cilvēku no Centrālamerikas, galvenokārt no Hondurasas, Gvatemalas un Salvadoras, katru mēnesi dodas uz ASV caur Meksiku. Daudzi no viņiem uz robežas ierodas ar vismaz vienu ģimenes locekli un pēc tam pieprasa patvērumu Savienotajās Valstīs. Migrantu dēļ starp Meksiku un ASV radās domstarpības. Jūnijā Meksika piekrita samazināt migrācijas plūsmas pēc ASV draudiem noteikt muitas tarifus, kā arī dislocēja 25 000 karavīru uz savām ziemeļu un dienvidu robežām.

    Šonedēļ Vašingtonā tikās ASV viceprezidents Maiks Penss un Meksikas ārlietu ministrs Marselo Ebrards. Pēc tikšanās Penss sacīja, ka Meksika ir spērusi "nozīmīgus un bezprecedenta soļus", lai novērstu Centrālamerikas migrantu iekļūšanu ASV no Meksikas. Tomēr viņš atzina, ka ir jāturpina darbs šo plūsmu tālākai samazināšanai. Savukārt Ebrards skaidroja, ka Meksikas rīcības rezultātā Centrālamerikas un citu valstu migrantu skaits, kas sasniedza ASV robežu, ir samazinājies par 70%. Tikmēr saskaņā ar ASV datiem migrantu skaits, kurus aizturējušas ASV tiesībsargājošās iestādes, ir samazinājies no 144 000 maijā līdz 64 000 augustā.

    Lai palīdzētu cīnīties pret nelegālo imigrāciju, ASV Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka tā uz nākamo gadu paturēs pie Meksikas robežas līdz 5500 karavīru. Bet pirms nedēļas Pentagons paziņoja, ka novirzīs 3,6 miljardus ASV dolāru mūra būvniecībai gar Meksikas robežu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti