ASV atsakās no Eiropas pretraķešu aizsardzības pēdējās fāzes īstenošanas

ASV īstenoto NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā bijis paredzēts ieviest pakāpeniski, četros posmos, lai alianses dalībvalstis aizsargātu galvenokārt no potenciāla Irānas uzbrukuma. Tikuši uzstādīti radari, kas paredzēti brīdināšanai par izšautām raķetēm, un, piemēram, Rumānija piekritusi savā teritorijā uzstādīt pārtvērējraķetes.

Ceturtajā posmā bija paredzēts uzstādīt sistēmas, kas stiprinātu jau esošās, turklāt palīdzētu novērst starpkontinentālo raķešu draudus pašām ASV. Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ pēdējā posma īstenošana dzīvē jau bija atlikta, un Pentagons tagad paziņojis, ka no šī plāna atsakās. Jaunais aizsardzība ministrs Čaks Heigels norādīja, ka tas ļaus ātrāk stiprināt Eiropas aizsardzību pret Irānas draudiem uz jau īstenojamo pasākumu bāzes, kā arī Vašingtona varēs vairāk uzmanības pievērst Ziemeļkorejas draudu novēršanai.

Jāpiebilst, ka Krievija pret ceturtā posma īstenošanu iebilda īpaši stingri. Maskava norādīja, ka aizsardzības sistēma varētu pārtvert Krievijas starpkontinentālās raķetes, kas savukārt mazinātu tās aizsardzības spējas. Analītiķi norāda, ka Vašingtonas lēmums varētu būt impulss ASV un Krievijas sarunu atjaunošanai par kodolieroču arsenāla samazināšanu.

Kas attiecas uz Eiropu un NATO, Heigels norādīja, ka Vašingtona turpinās būt ciešs sadarbības partneris aliansē, un uzsvēra, ka pretraķešu sistēmas galvenie elementi jau darbojas:

"Es vēlos uzsvērt, ka ASV turpina stingri atbalstīt NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu. Mūsu apņemšanās turpina būt dzelžaina. Raķešu izvietošana Eiropā, ko ASV īsteno pirmo trīs posmu ietvaros, tajā skaitā Polijā un Rumānijā, joprojām varēs aizsargāt visas NATO valstis Eiropā. Kā plānots, tas būs izdarīts līdz 2018. gadam."

Izmaiņas Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas plānos skatāmas kontekstā ar ASV vēlmi pastiprināt pašas aizsardzību pret Ziemeļkorejas draudiem. Īpaši pēc nesenā kodolizmēģinājuma, satelīta palaišanas Zemes orbītā, ko rietumvalstis uzskatīja par tāldarbības raķetes izmēģinājumu, kā arī arvien draudīgākās retorikas, tostarp brīdinājumiem par preventīvu kodoltriecienu ASV. Kaut gan analītiķi norāda, ka pagaidām tie ir tukši draudi, ASV vēlas būt gatavas. Heigels noradīja, ka Aļaskā tiks izvietotas vēl vairāk nekā 10 pārtvērējraķetes, uz pusi palielinot to skaitu valsts rietumkrastā. Tāpat paredzēts Japānā izvietot vēl vienu modernizētu radaru.