ASV prezidenta Obamas vizīte Vjetnamā notiek vairāk nekā 40 gadus pēc Vjetnamas kara beigām, tajā dzīvību zaudēja arī aptuveni 58 000 amerikāņu. Diplomātiskās attiecības abu valstu starpā tika atjaunotas vien 1995.gadā, un tieši Obama savas prezidentūras laikā par vienu no ārpolitikas prioritātēm bija izvirzījis stratēģiskā balansa pārvirzīšanu uz Āziju.
Šajā stratēģijā Vjetnamai ir ļoti nozīmīga loma, jo ar tās palīdzību ASV iegūtu vēl vienu sabiedroto mēģinājumos ierobežot Ķīnas aktivitātes un ietekmes vairošanos reģionā. Proti, vislielāko satraukumu un saspīlējumu rada Ķīnas vēlme iegūt kontroli pār aptuveni 80% no Dienvidķīnas jūras un tur esošajām salām.
Pirmdien, 23.maijā, viesojoties Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā, Obama paziņoja, ka viens no turpmākajiem soļiem abu valstu attiecību uzlabošanai ir letālo ieroču tirdzniecības aizlieguma atcelšana. Bruņojuma embargo atcelšanas aizstāvji ir norādījuši, ka tas palīdzēs Vjetnamai uzlabot tās krasta apsardzi un nostiprināt lielākoties novecojušo Krievijā ražoto bruņojumu.
Atsevišķi eksperti gan šaubās, vai Vjetnamas varas iestādēm patiesi ir iespējas iegādāties moderno ASV bruņojumu, turklāt apšaubāma esot arī vēlme radīt nevajadzīgu bruņošanās cīņu ar Ķīnu.
Pēc Obamas vārdiem, Dienvidķīnas konflikts ir jāatrisina diplomātiskā ceļā, nevis vicinoties ar ieročiem, vienlaicīgi uzsverot, ka ieroču embargo atcelšanai nav nekādas saistības ar Ķīnu. Turklāt ASV prezidents norādījis, ka ieroči Vjetnamai tiks tirgoti tikai tad, ja Vjetnama ievēros savas saistības cilvēktiesību jomā, un katrs gadījums tiks izmeklēts individuāli.
Lēmumu atcelt ieroču embargo īpaši asi kritizējuši Starptautiskās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Human Rights Watch” pārstāvji. Pēc viņu domām, Vašingtona tagad ir likvidējusi vienu no svarīgākajām ietekmes svirām iespējamo reformu īstenošanai komunistiskajā Vjetnamā.
Organizācijas Āzijas reģiona direktors Fils Robertsons paziņojis, ka pat Obamas vizītes laikā vjetnamiešu policija turpina arestēt žurnālistus, cilvēktiesību un pilsoniskos aktīvistus. Turklāt interesanti, ka arī pašreizējais Vjetnamas prezidents Trans Dai Kangs vēl pavisam nesen bija tieši par sabiedrisko kārtību atbildīgais ministrs, kurš arī tiek vainots par opozīcijas apspiešanu.
Obama gan ir paudis pārliecību, ka nelielas un pozitīvas pārmaiņas Vjetnamā šajā jautājumā ir notikušas. Ārvalstu informācijas avoti arī ziņo, ka ASV prezidenta administrācijā Ķīnas ambīciju ierobežošana noteikti ir atzīta par stratēģiski svarīgāku nekā cilvēktiesību jautājumi. Vietējie disidenti gan atzīst, ka nekādu pārmaiņu Vjetnamas vienpartijas politiskajā sistēmā nav.
Sagaidāms, ka atlikušajās divās vizītes dienās ASV un Vjetnamas pārstāvji vislielāko uzmanību pievērsīs ekonomiskajai sadarbībai un sarunām par Klusā okeāna valstu partnerības brīvā tirdzniecības līguma noslēgšanu.
Vēlāk šajā nedēļā Obama dosies arī uz G7 industriālo lielvalstu grupas sanāksmi Japānā. Sagaidāms, ka šo samitu varētu pat aizēnot Obamas gaidāmā vizīte Hirosimā, kur 1945.gadā tika īstenots pirmais atombumbas uzbrukums.
