Kopš 2001. gada terora aktiem ASV, Savienotajās Valstīs patvērumu ir raduši aptuveni 2200 bēgļu no Sīrijas. Jau gandrīz piecus gadus turpinoties pilsoņu karam Sīrijā, starptautiskā sabiedrība arvien aktīvāk ir vērsusi savus skatienus Vašingtonas virzienā, aicinot to aktīvāk iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā. Šī gada septembrī ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija paziņoja, ka gada laikā tā vēlētos uzņemt vismaz 10 tūkstošus sīriešu bēgļu.
Taču jau tūlīt pēc šāda ierosinājuma izskanēšanas prezidenta iniciatīva saskārās ar asu opozīcijā esošo republikāņu partijas kritiku, kas solīja šādu prezidenta iniciatīvu noraidīt. Pēc terora aktiem Parīzē noskaņojums ASV politiskajās aprindās ir mainījies vēl vairāk, un tagad jau vairāk nekā puse no ASV štatiem ir paziņojusi, ka sīriešu bēgļus uzņemt nevēlas. Ceturtdien ASV pārstāvju palāta apstiprināja likumprojektu, kas padara vēl sarežģītāku Sīrijas bēgļu uzņemšanu, un par šo likumprojektu nobalsoja 289 deputāti, 137 balsojot pret. Bēgļu uzņemšanas pretiniekiem no republikāņu palātas pievienojušies arī vairāki desmiti demokrātu.
Kamēr Eiropas līderi aktīvi aicina nošķirt bēgļu krīzi no terorisma draudiem un cīņas pret islāmistu kaujiniekiem, Republikāņu partijas pārstāvis Teds Po diskusiju laikā norādījis, ka pieņemtā iniciatīva nebūt nav par bēgļiem:
„Šis nav jautājums par bēgļiem, bet gan par „Islāma valsts” kaujinieku ielaišanu valstī ar mērķi mūs nogalināt.”
"Esmu pārliecināts, ka mums ir jāatbalsta bēgļi, bet šobrīd ir nepieciešams nospiest pauzes pogu, kamēr administrācija var pārliecināt gan mūsu, gan savas partijas pārstāvjus, ka valstī neierodas teroristi ar mērķi apdraudēt mūsu dzīves," teicis Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts Džebs Bušs.
Savukārt ASV valsts sekretārs Džons Kerijs norādījis: "Starp mums nav neviena, kuram nerūpētu nacionālā drošība. Jau sen mēs esam iedibinājuši vienu no stingrākajām patvēruma meklētāju atlases procedūrām. Pēdējos sešos gados valstī ir ieradušies gandrīz 800 000 bēgļu un tikai divpadsmit no tiem tika aizturēti vai izraidīti par saistību ar teroristiem."
Pret bēgļu lielāku kontroli galvenokārt uzstājas ASV un Meksikas pierobežu štatu gubernatori, kuri ikdienā saskaras ar lielu nelegālo migrantu plūsmu un ar to saistīto noziedzību. Republikāņi arī ierosina veidot īpašu musulmaņu reģistru, lai atvieglotu potenciālo ekstrēmistu izsekošanu.
Līdz šim, lai bēglis oficiāli varētu iekļūt Amerikas Savienotajās Valstīs, personai ir jāiziet aptuveni divus gadus ilgs pārbaudes process, kura laikā tiek pārbaudīti dokumenti un rīkotas intervijas. Izlūkdienesti savukārt pārbauda bēgļu saistību ar iespējamiem konfliktiem, un rezultātā tiek apstiprināta aptuveni puse no patvēruma pieprasījumiem. Pārstāvju palātas apstiprinātais likumprojekts paredz, ka turpmāk Federālajam Drošības dienestam, Tēvzemes drošības departamentam un nacionālā izlūkdienesta direktoram pēc katra bēgļa pārbaudes būs jāparakstās, ka šis cilvēks nerada draudus ASV nacionālajai drošībai.
ASV prezidents Baraks Obama iepriekš jau vairākkārt izteicies, ka republikāņu naidīgo attieksmi neuzskata par konstruktīvu pieeju, solot šo likumdošanas iniciatīvu bloķēt. Republikāņi no savas puses paziņojuši, ka, lai arī viņiem nav konstitucionālā vairākuma prezidenta veto atcelšanai, taču ceturtdienas balsojums tagad jau ieguvis simbolisku nozīmi.
Notikumi ASV Kongresā norisinās laikā, kad teroristu grupējuma „Islāma valsts” jeb „Daīš” kaujinieki izplatījuši kārtējo videomateriālu, kurā šoreiz draud uzspridzināt arī Balto namu, prezidentu Baraku Obamu un Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Lai arī Federālā izmeklēšanas biroja pārstāvji ir paziņojuši, ka viņu rīcībā nav informācijas par Parīzes terora aktiem līdzīgu uzbrukumu plānošanu Savienotajās Valstīs, ASV Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs norādījis, ka varas iestādes pret jebkādiem izteiktajiem draudiem attiecas ļoti nopietni.
