Pašreizējās kaujas Donbasā ir izšķirošas turpmākajai kara gaitai, un Krievija masveidā izmanto artilēriju, lai censtos nomākt ukraiņu pretestību, norādīja domnīcas “Atlantic Council” vecākais pētnieks Bžezinskis.

Bžezinskis: Manas bažas rada, ka šis karš, šķiet, tuvojas diezgan kritiskam pārmaiņu punktam līdz ar kaujām, kas norit austrumos. Es bažījos, ka krievi iet uz priekšu lēni, taču stabili. Viņu stratēģija ir skaidra – viņi vienkārši izmantos artilēriju, lai nomāktu ukraiņu pretestību, cik iespējams. Un kaut Rietumi sniedz daudzējādā ziņā ievērojamu daudzumu militārā aprīkojuma un sistēmu, mums ir jādara vairāk un steidzamāk, jo uz spēles ir likts daudz.

Ja ukraiņi zaudē cīņu austrumos, viņi riskē ne tikai zaudēt teritoriju austrumos, bet viņi riskē zaudēt arī svarīgu daļu no savas bruņoto spēku struktūras.

Un, ja viņi zaudē to, tad riska zonā būs ne tikai austrumi un dienvidi, bet arī Kijiva. Patlaban notiekošā cīņa ir ļoti svarīga. Rietumiem ir steidzami jārīkojas, lai Ukrainai palīdzētu vairāk. Ne tikai militārā atbalsta ziņā, bet arī pastiprinot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tas ir skandalozi, ka pret Krieviju joprojām neesam vērsuši pilnīgu embargo. Būtībā rietumeiropieši finansē šo invāziju, pērkot Krievijas preces.

Es teiktu, ka ir nepieciešama Rietumu intervence šajā konfliktā, izveidojot humānu bezkonflikta zonu Ukrainas rietumos. Izveidot zonu, par kuru nenotiek cīņas.

Mēs tur izvietotu savus spēkus, lai [dotu] drošu vietu miljoniem bēgļu, kuriem vajag vietu, kur patverties. Viņi nevēlas būt ārpus valsts, viņi vēlas būt mājās. Un otrkārt, tas ļautu ukraiņiem efektīvāk koncentrēt savus spēkus austrumos un dienvidos. Tas ļautu pavērst kara vilni Ukrainas uzvaras virzienā.

Tas iekļautu arī lidojumu aizlieguma zonu Ukrainas rietumos?

Es teiktu, ka mums īstenībā būtu jāiesaista sauszemes spēki. To varētu izdarīt ar eskalācijas risku, kas ir saprātīgs, jo Krievijai nav pietiekami spēju, nav vēlmes uzbrukt Rietumu spēkiem. Viņiem jau tagad ir grūtības cīnīties ar ukraiņiem. Bezkonflikta zona, kuru nodrošinātu gaisa un sauszemes spēku kombinācija – tas nenozīmē, ka Rietumu spēkiem būtu jāiet līdz kontaktlīnijai.

Viņi var palikt 20, 50 kilometrus no tās, un skaidri demonstrēt, ka viņiem nav nolūka uzbrukt Krievijas spēkiem, tā ir ukraiņu misija. Un tad tas būtu Putina lēmums, vai viņš vēlas vai nevēlas eskalēt karu.

Un ņemot vērā Krievijas pašreizējo militāro sniegumu un to, cik augstu cenu viņi maksā, nedomāju, ka viņi uzņemtos šādu risku.

Tad jūs argumentējat – NATO vai NATO dalībvalstu spēki izvietoti Ukrainas rietumos, lai atturētu Krieviju?

Tas var būt NATO vai valstu koalīcija. Bet tas ir nepieciešams, tas ir attaisnojams. Tam ir gan humāns, gan stratēģisks pamats.

Vai tas pagrieztu kara vilni?

Es domāju, ka pilnīgi noteikti. Tas ļautu ukraiņiem efektīvāk koncentrēt savus spēkus un atspiest krievus atpakaļ uz sākotnējām robežām. Lai Ukraina varētu atgriezties pie savām robežām, kam jau sen ir laiks.