Līdz NATO samitam Varšavā ir palicis nedaudz vairāk par mēnesi. Tiek sagaidīts, ka pati alianse mainīs virzienu – no sabiedroto iedrošināšanas politikas uz atturēšanas politiku, kas praksē nozīmē "muskuļu audzēšanu". Lai potenciālajam pretiniekam kļūtu bail vēl pirms uzbrukuma. Un lai pretinieks nepārdomātu. Par to, atklājot konferenci, runāja ģenerālis, ASV spēku Eiropā komandieris Bens Hodžs.
"Ko esmu teicis un kāds ir bijis mans padoms – fokusēties uz to, kas ir jāīsteno, lai panāktu īstu atturēšanu, nevis simbolisku atturēšanu. Vajadzīga īsta atturēšana, nevis simboliska," uzsvēra ASV armijas Eiropā komandieris Hodžs.
Varšavas samits ir nevis beigas, bet tikai sākums. Bataljona līmeņa izvietošana pirms reaģēšanas spēku ierašanās - tas ir solis uz priekšu, kas paredzēs jaunus soļus, tā uzskata arī Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Pirms vairāk nekā gada Latvija sāka sarunas ar Lietuvu un Igauniju par vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu potenciālu iepirkšanu. Kopš tā laika ir bijušas vairākas diskusijas. Taču šobrīd Latvija varētu būt spiesta pārskatīt savus plānus.
"Turpmākajos divos gados aizsardzības budžets būs mazliet mazāks nekā bija plānots sākotnēji šī mazā [iekšzemes kopprodukta] pieauguma dēļ (..) Būs jāskatās, vai un ko mēs pēc pēdējās prognozes varēsim atļauties (..)," teica AM pārstāvis.
Tikmēr bijušais Somijas diplomāts, Starptautiskā drošības un aizsardzības centra (ICDS) pārstāvis Pauli Jervenpē, vērtējot Baltijas valstu darbību, norāda, ka vispirms ir jāpaļaujas uz sevi, nevis uz citām struktūrām. Un var izdarīt vairāk.
"Negaidiet uz NATO. Dariet lietas paši. Ja jums vajadzīgs tuvs piemērs, tālu nav jāiet. Brauciet uz Helsinkiem un jautājiet, kā tas ir jādara," sacīja Jervenpē.
Ar cerību uz Varšavas samitu raugās arī ukraiņu militāristi. Kaut arī Ukraina nav NATO dalībvalsts un tiek ieskaitīta tā saucamajā “pēlēkajā zonā”, kas atrodas starp NATO un Krieviju, Ukraina sagaida arī turpmāku palīdzību no NATO dalībvalstīm.
"Mēs sagaidām to, ka NATO pieņems jaunu palīdzības paketi, kas ir domāta Ukrainai. Tās ietvaros būs mācības, loģistika, kā arī citi atbalsta veidi, lai palīdzētu Ukrainas bruņotajiem spēkiem pietuvoties NATO standartiem," atzina Ukrainas militārais atašejs Dmitro Donskojs.
Kas attiecas uz Baltijas valstu un Ukrainas sadarbību, atašejs Donskojs norāda, ka neviens cits NATO nesaprot, ko nozīmē dzīvot kaimiņos tādai valstij kā Krievija.
Vairāki eksperti norādīja arī uz to, ka, domājot par ārējiem draudiem, jāatceras par kārtību un stabilitāti katrā dalībvalstī. Novartā nepalika arī Baltijas valstu sadarbība. Latvijas AM valsts sekretāram Garisonam pasniegts Lietuvas Aizsardzības ministrijas apbalvojums par ieguldījumu Baltijas valstu sadarbībā.
