Oficiāls paziņojums par šādu lēmumu gaidāms tuvāko nedēļu laikā un tajā plānots kritizēt ANO aģentūras darbu. Palestīniešu puse jau paudusi nožēlu par šādu lēmumu, paziņojot, ka tas apdraudēs miera izredzes Tuvajos Austrumos.
ANO Palestīniešu bēgļu aģentūra tika izveidota 1949. gadā, lai sniegtu palīdzību aptuveni pieciem miljoniem palestīniešu bēgļu un viņu pēctečiem, kuri bija spiesti pamest savas dzīvesvietas pēc 1948. gada Palestīnas kara un vēlāk arī pēc 1967. gada sešu dienu kara. Aģentūra nodrošina izglītību, veselības aprūpi un sociālos pakalpojumus Jordānijā, Libānā, Sīrijā, Gazas sektorā un Jordānas upes Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzālemē.
Amerikas Savienotās valstis tradicionāli ir bijis lielākais aģentūras donors. Ja pagājušajā gadā šai aģentūrai tika atvēlēti 350 miljoni dolāru, tad šī gada sākumā tika solīti vairs tikai 65 miljoni. Toreiz Valsts departamenta preses pārstāve Hetera Nauerta norādīja, ka minētais finansējums tiks piešķirts, lai aģentūrai nebeigtos līdzekļi un nebūtu jāslēdz skolas un veselības aprūpes iestādes. Tagad ASV prezidenta administrācija norāda, ka par spīti saņemtajam atbalstam palestīnieši turpinot uzbrukt ASV un situācija ir jāmaina. Hetera Nauerta norādījusi, ka ASV vēlētos redzēt izmaiņas aģentūras darbībā, lai pārliecinātos, ka nauda tiešām tiek izmantota vispareizākajā veidā.
Kā paziņojis Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas pārstāvis Vašintonā Hossams Zomlots, sperot šādu soli, ASV pārkāpj savas starptautiskās saistības un atbildību. Uzturot izteikti proizraēlisku naratīvu, tostarp attiecībā pret pieciem miljoniem palestīniešu bēgļu, ASV administrācija esot zaudējusi savu miera veidotāja statusu, ne tikai sašūpojot jau tā nestabilo situāciju reģionā, bet arī apdraudot nākotnes miera perspektīvas.
Reaģējot uz ASV rīcību, Vācija ir solījusi palielināt savas iemaksas ANO palestīniešu bēgļu aģentūras budžetā, aicinot līdzīgi rīkoties arī pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tieši Eiropas Savienība ir otrais lielākais aģentūras donors, un Vācija viena pati nodrošina vairāk nekā 80 miljonus eiro. Pagaidām gan nav zināms, par cik lielu summu Berlīne šo ieguldījumu ir gatava palielināt. Kā paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, aģentūra ir atslēgas faktors stabilitātei Tuvajos Austrumos un tās sabrukums izraisītu nekontrolējumu ķēdes reakciju. Starp citu, šāds viedoklis izskanējis arī no Izraēlas puses.
Tikmēr ANO Palestīniešu bēgļu aģentūras vadītājs Pjērs Krahenbūls paziņojis, ka līdz gada beigām aģentūras izdzīvošanai būtu nepieciešami 200 miljoni dolāru. Ar pašlaik pieejamo finansējumu 711 aģentūras uzturētās skolas spēšot darboties tikai nākamo mēnesi. Jordānijas ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka septembra beigās ANO Ģenerālās Asamblejas laikā tiks rīkots līdzekļu vākšanas pasākums, lai nodrošinātu palestīniešu bēgļu aģentūras turpmāku eksistenci.
