Pusdiena

CIP un Baltais nams nekomentē «Wikileaks» nopludināto dokumentu īstumu

Pusdiena

Valdība izpelnās tiesībsarga dusmas par nepamatotu dokumentu slepenošanu

ASV apsūdz Krieviju raķešu līguma pārkāpšanā

ASV apsūdz Krieviju raķešu līguma pārkāpšanā

ASV varas iestādes ir apsūdzējušas Krieviju par vidējas uz tuvas darbības rādiusa raķešu iznīcināšanas līguma pārkāpšanu. Tiek uzsvērts, ka Krievijas raķešu sistēmas rada draudus NATO infrastruktūrai un Savienotajām Valstīm ir nepieciešams meklēt ietekmes sviras, lai uz Maskavu izdarītu spiedienu. 

Vienlaicīgi ASV Kongress aizliedzis Aizsardzības ministrijai turpmāk slēgt līgumus ar Krievijas bruņojuma ražošanas uzņēmumu „Rosoboroneksport”.  

1987.gada beigās PSRS prezidents Mihails Gorbačovs un ASV prezidents Ronalds Reigans parakstīja beztermiņa līgumu par vidējas un tuvas darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Puses vienojās neražot, neizmēģināt, kā arī neuzstādīt uz sauszemes bāzētās ballistiskās un spārnotās raķetes, kuras var sasniegt mērķus no 500 līdz 5500 kilometru attālumā.

Līdz 1991.gada vidum Padomju Savienība bija iznīcinājusi 1846 raķešu kompleksus, bet ASV – 846.

Šogad februāra vidū izdevums „The New York Times” ziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki ir slepus sākuši izvietot spārnotās raķetes.

Tagad arī augstu stāvošas Savienoto Valstu amatpersonas paziņojušas, ka Krievija ir sākusi pārkāpt pirms 30 gadiem noslēgto vienošanos.   

ASV štābu komandieru apvienotās komitejas vadītāja vietnieks, ģenerālis Pols Selva Kongresa pārstāvju palātas bruņoto spēku komitejā norādījis, ka Krievija izvieto spārnotās raķetes, lai apdraudētu NATO aliansi. Pēc Selvas vārdiem, šādas sistēmas izveide rada riskus vairumam Eiropā izvietotajiem objektiem.

Ģenerālis uzskata, ka šādu raķešu izvietošana pārkāpj raķešu likvidēšanas līguma garu un mērķus, vienlaicīgi izsakot šaubas vai Maskava atgriezīsies pie līguma noteikumu izpildes. Selva arī ir pārliecināts, ka Vašingtonai šajā situācijā būtu nepieciešams meklēt ietekmes sviras spiediena izdarīšanai uz Krieviju.

Nedaudz vēlāk ar līdzīgu paziņojumu klajā nācis arī ASV Valsts departaments. Tā pārstāvis Marks Toners informējis, ka situācija ar Krievijas pārkāpumiem esot atspoguļota pagājušajā gadā sastādītajā ārlietu resora ziņojumā, nesniedzot nekādus plašākus paskaidrojumus.

Krievija par ASV bažām esot informēta. Komentējot amerikāņu izteikumus, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji tos nosaukuši par tukšvārdību.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka Krievija turpina pildīt savas starptautiskās saistības, arī minētā līguma ietvaros. Turklāt neviens oficiāli Krieviju neesot apsūdzējis, tāpēc izplatītā informācija neesot vērā ņemama.

Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka ASV Kongresa pārstāvju palāta ir apstiprinājusi likumprojektu par bruņoto spēku finansējumu 2017.gadam, kas aizliedz Aizsardzības ministrijai savus līdzekļus izmantot, lai slēgtu līgumus ar Krievijas kompāniju „Rosoboroneksport”.

Pentagona vadītājam gan ir iespējas šo aizliegumu atcelt, ja pēc konsultācijām ar valsts sekretāru un nacionālās izlūkošanas direktoru tiktu pieņemts lēmums, ka sadarbība ir nepieciešama ASV nacionālās drošības garantēšanai. Taču pirms tam vēl būs nepieciešams pārliecināt abu Kongresa bruņoto spēku komitejas, ka Krievijas kompānija ir pārtraukusi letālo ieroču piegādāšanu Sīrijas valdībai, ka Krievijas bruņotie spēki ir pametuši Krimu un Ukrainā esošie Krievijas aģenti ir pārtraukuši mēģinājumus destabilizēt situāciju Ukrainas austrumos.

„Rosoboroneksport” pārstāvji gan norāda, ka aizliegums ir bijis spēkā jau ilgu laiku un jaunais lēmums ir tikai formalitāte un nekādu iespaidu uz kompānijas darbību neatstās.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti