Jau pavisam drīz ASV īpašais izmeklētājs Roberts Millers plāno publiskot datus par viņa veikto izmeklēšanu jautājumā par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās un Krievijas iespējamo saistību ar Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņu. Šie secinājumi tiek gaidīti ar lielu nepacietību, īpaši pirms novembrī gaidāmajām Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.
Ceturtdien, 2.augustā, ASV vadošo izlūkdienestu vadītāji publiski atzinuši, ka gan pirms šī gada vēlēšanām, gan pirms 2020.gada prezidenta vēlēšanām ASV joprojām atrodas ārvalstu pretinieku uzmanības centrā. Tieši tāpēc ir nepieciešams šo vēlēšanu drošības garantēšanu padarīt par nacionālās drošības prioritāti.
Kā paziņojis ASV Nacionālās izlūkošanas dienesta vadītājs Dens Koutss, visaktīvāk joprojām darbojoties tieši Krievija. Turklāt, atbildot uz jautājumu, vai to dara atsevišķi indivīdi vai arī oficiālās varas iestādes, Koutss atbildējis šādi:
"Gan, gan…
Un pat vairāk. Krievija ir izmantojusi dažādas metodes, kā caur sociālajiem medijiem, interneta botiem, noalgotiem spēlētājiem un starpniekiem atstāt ietekmi.
Saraksts ir daudz garāks, taču es nevaru sniegt sīkākas detaļas par šo klasificēto informāciju. Taču šādas darbības turpinās, tās ir ļoti plaši izplatītas ar mērķi iefiltrēties un apdraudēt mūsu demokrātiskās vērtības."
Pēc Dena Koutsa teiktā, interneta hakeri visbiežāk vien cenšoties nozagt informāciju par vēlēšanu kandidātiem un valdības amatpersonām, kā arī ar sociālo mediju palīdzību mēģinot ietekmēt sabiedrisko domu ASV.
Pēc izlūkdienesta vadītāja vārdiem, galvenais specdienestu uzdevums esot informēt amerikāņu tautu, ka šādi draudi ir reāli.
Koutss arī piebildis, ka atbildīgie dienesti tiekoties katru nedēļu, lai runātu par to, kā pastiprināt drošību novembrī gaidāmajās Kongresa vēlēšanās. Nacionālās drošības aģentūras direktors, ģenerālis Pols Nakasone uzsvēris, ka viņa vadītais dienests kopīgi ar ASV kiberdrošības spēkiem ir gatavi īstenot operācijas pret tiem, kuri plāno iejaukšanos vēlēšanās.
Tiekoties ar drošības dienestu pārstāvjiem, žurnālisti interesējušies arī par to, vai jautājumi par Krievijas iejaukšanos ASV politiskajos procesos ir pietiekami uzsvērti nesen notikušajā ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tramps iepriekš asi kritizēts par to, ka publiski šādas Krievijas aktivitātes Helsinku tikšanās laikā nav nosodījis, turklāt prokurora Millera uzsākto izmeklēšanu vairākkārt nosaucis par raganu medībām. Taču Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons atkārtoti uzsvēris, ka šis jautājums diskusijās ar Putinu ir īpaši uzsvērts.
Krievijas oficiālās amatpersonas šos ASV specdienestu izteikumus pagaidām nav komentējušas, taču iepriekš gan Kremļa, gan Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji ASV apsūdzības ir nosaukuši par absolūtām muļķībām, norādot, ka nekādu taustāmu apstiprinājumu šīm apsūdzībām nav.
Pēc ASV drošības dienestu pārstāvju izteiktajiem paziņojumiem amerikāņu mediji norādījuši uz vēl kādu interesantu faktu – prezidents Tramps pēc šiem izteikumiem ir nepieredzēti kluss. Lai arī tviterī, kas jau kļuvis gandrīz vai par oficiālu ASV prezidenta komunikācijas līdzekli, publicēti vairāki paziņojumi, nevienā no tiem Krievija nav pieminēta. Tāpat tiek norādīts uz to, ka paša Trampa nostāja pret Krieviju arvien biežāk un izteiktāk nonāk pretrunā ar viņa administrācijas pārstāvju teikto.
