Viņš sacīja, ka situācija ir ārkārtīgi sarežģīta visā frontes līnijā Luhanskas apgabalā, jo Krievijas armija ar visiem iespējamiem spēkiem dodas uzbrukumā un intensīvi apšaudot vēl neieņemtās apdzīvotās vietas apgabalā.

Amerikāņu domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi prognozē, ka šī nedēļa būs izšķiroša cīņā par Severodonecku. Visticamāk, ka Krievijas karaspēks mēģinās ieņemt rūpnīcas "Azot" teritoriju, lai varētu pasludināt pilnīgu kontroli pār pilsētu.

"Azot" teritorijā ir patvērušies arī gandrīz 600 civiliedzīvotāju, kuru vidū ir aptuveni 40 bērnu.

Arī Severodoneckas kaimiņos esošā Lisičanska bez mitas tiekot apšaudīta, tāpēc Haidajs nevarēja pateikt, cik daudz cilvēku ir gājuši bojā vai ievainoti. Tomēr viņš uzsvēra, ka Ukrainas spēki nav ielenkti un joprojām nodarot iebrucējiem lielus zaudējumus, jo okupētajās teritorijās slimnīcas un morgi esot pilni ar krievu karavīriem.

Poļu militārais analītiķis Konrāds Muzika rakstīja, ka situācija pie Lisičanskas veidojas arvien nelabvēlīgāka ukraiņiem, jo Krievijas karaspēks atrodas netālu no pilsētas. Muzika uzskata, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem vajadzētu pamest Severodonecku, lai koncentrētos uz Lisičanskas aizsardzību.

Aktīva karadarbība norisinās arī Ukrainas dienvidos. "Kara izpētes institūts" vēsta, ka Krievijas karaspēks ir pastiprinājis artilērijas apšaudes uz Hersonas un Mikolajivas apgabalu robežas, iespējams, reaģējot uz nesenajiem sekmīgajiem Ukrainas spēku pretuzbrukumiem šajā reģionā.

Amerikāņu militārā domnīca arī norādīja, ka ukraiņu partizāni neļauj iebrucējiem no Krievijas nostiprināties okupētajās teritorijās, piemēram, liedzot viņiem masveidā izsniegt vietējiem iedzīvotājiem Krievijas pases.

Visaktīvākā pretdarbība notiek daļēji okupētajā Hersonas apgabalā, kur okupācijas varasiestādes jau vairākkārt ir bijušas spiestas uz vēlāku laiku atlikt pseidoreferendumu par teritorijas pievienošanu Krievijai. Vakar okupācijas varas pārstāvis paziņoja, ka šāds balsojums varētu notikt rudenī, bet konkrēts laiks vēl neesot zināms.

Starptautiskā līmenī turpinās darbs pie tā, lai mēģinātu izbeigt Krievijas īstenoto Ukrainas ostu blokādi un no valsts varētu izvest desmitiem miljoniem tonnu labības. Šo jautājumu vakar vakarā telefonsarunā ir apsprieduši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Turcijas prezidents esot sacījis, ka ir jādara viss, lai atjaunotu Ukrainas graudu eksportu caur Melno jūru, kas ļautu novērst briestošo pārtikas krīzi pasaulē. Erdogans Gutērrešam esot arī teicis, ka Turcija regulāri piedāvājot Ukrainai un Krievijai atsākt miera sarunas un diplomātiskā ceļā izbeigt karu.