"Kara izpētes institūta" analītiķi savu prognozi skaidro ar to, ka Putinam 18. janvāris ir ļoti nozīmīgs datums, jo šajā dienā pirms 80 gadiem padomju karaspēks pārrāva nacistiskās Vācijas blokādi toreizējā Ļeņingradā jeb pašreizējā Sanktpēterburgā, kas ir Putina dzimtā pilsēta. Vakar Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Putins par godu šai gadadienai šodien teiks uzrunu Sanktpēterburgā.
Runājot par Ukrainu, jāatgriežas pie aizvadītajā sestdienā notikušā nāvējošā Krievijas raķetes uzbrukuma deviņstāvu dzīvojamai ēkai Dnipro pilsētā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka meklēšanas un glābšanas darbi sagrautās ēkas drupās ir pabeigti.
To laikā no gruvešiem izcēla 45 cilvēku mirstīgās atliekas. Jaunākais no nogalinātajiem bija tikai 11 mēnešus vecs mazulis.
No sagrautā nama izglāba 39 cilvēkus, bet par bezvēsts pazudušiem uzskata vēl 20 šīs ēkas iedzīvotājus, kuru vidū ir arī bērni.
Zelenskis arī paziņoja, ka jau trīs valstis ir apsolījušas Ukrainai piegādāt amerikāņu ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Iepriekš par "Patriot" sistēmu nodošanu Ukrainai paziņoja ASV un Vācija, bet vakar šādu solījumu deva arī Nīderlandes premjerministrs Marks Rute. Zelenskis norādīja, ka katra šāda sistēma palīdzēs efektīvāk aizsargāt Ukrainas debesis pret Krievijas raķešu uzbrukumiem. Prezidents arī piebilda, ka Kijiva aktīvi strādā pie tā, lai vēl vairāk nostiprinātu Ukrainas pretgaisa aizsardzību.
Runājot par bruņojuma piegādēm Ukrainai, ASV administrācija ir devusi mājienu, ka Vašingtona jau šajā nedēļā varētu paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai. Daudziem uz mēles ir jautājums, vai jaunajā palīdzības sūtījumā būs arī tanki, bet Baltā nama nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs nav sniedzis konkrētu atbildi, vien pateicis, ka Savienotās Valstis centīsies darīt visu, lai Ukraina saņemtu to, kas tai ir nepieciešams.
Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir paziņojis, ka Vašingtona ir apņēmības pilna piegādāt Ukrainai to, kas tai visvairāk ir vajadzīgs frontē.
Blinkens arī pateicās Lielbritānijai par tās lēmumu nodot Ukrainai savus kaujas tankus "Challenger 2".
Blinkens arī paziņojis, ka ASV par nepieņemamām un kaitīgām uzskata Krievijas prasības, ka sarunas par mieru varētu uzsākt tikai tad, ja Ukraina atzītu "jaunās teritoriālās reālijas", ar to faktiski piespiežot Kijivu atteikties no Krimas un citām okupētajām teritorijām.
Bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers paziņojis, ka viņš ir mainījis savas domas par Ukrainas pievienošanos NATO un tagad uzskata, ka Ukraina būtu jāuzņem pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē. Iepriekš 99 gadus vecais Kisindžers atbalstīja Ukrainas neitralitāti un nepievienošanos militārajām aliansēm. Viņš paskaidroja, ka pašreizējos apstākļos, kad Krievija izvērš karu, Ukraina vairs nevar palikt neitrāla.
Vienlaikus Kisindžers arī uzskata, ka Rietumiem ir jāiesaistās dialogā ar Krieviju, bet pēc kara Maskavai būtu jāatļauj pilnvērtīgi atgriezties starptautiskajā sistēmā.
Pērn maijā Kisindžers ieteica Ukrainai piekrist atsevišķiem teritoriāliem zaudējumiem, lai noslēgtu mieru ar Krieviju. Šāds ierosinājums izraisīja milzīgu sašutumu Ukrainā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
