ASV analītiķi: Kremlis negrasās apstāties pie Donbasa iekarošanas

ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi brīdina, ka Kremlim ir ambīcijas uz Ukrainas teritorijām ārpus Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kur pašlaik notiek sīvākās kaujas.

Analītiķi norādījuši, ka Krievijas armija turpina veikt ofensīvas operācijas Harkivas ziemeļos un tas liecina, ka Kremlim ir plašākas ambīcijas. Ofensīvas turpināšana nozīmēs tālāku Krievijas armijas dzīvā spēka un aprīkojuma zudumu, pieļauj analītiķi.

ASV analītiķi: Kremlis negrasās apstāties pie Donbasa iekarošanas
00:00 / 03:48
Lejuplādēt

Kara gaitai ir vairāki iespējamie attīstības scenāriji

ASV izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa paziņojusi, ka saskaņā ar izlūkdienestu vērtējumu Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām grib iekarot lielāko daļu Ukrainas. Tomēr Krievijas spēki jau ir novājināti kaujās un ir spējīgi tikai uz nelieliem teritoriāliem ieguvumiem, tādēļ gaidāms, ka šis karš turpināsies ilgi.

Heinsa sacīja, ka ASV izlūkdienestiem pašlaik ir trīs iespējamie kara attīstības scenāriji, un par ticamāko tiek izskatīts konflikts, kam ir lēna attīstība, Krievijai iekarojot nelielas teritorijas, bet nespējot panākt būtisku lūzumu.

Par mazāk iespējamiem scenārijiem tiek uzskatīti varianti, kad Krievijai izdodas panākt lūzumu kara gaitā, vai arī frontes līniju stabilizēšanās, Ukrainai atkarojot nelielas teritorijas.

No gūsta atbrīvota daļa Mariupoles aizstāvju

Trešdien kļuva zināms, ka gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, tai skaitā vairāki desmiti Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvju. Tā ir lielākā karagūstekņu apmaiņa kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma. No 144 atbrīvotajiem 95 ir "Azovstaļ" aizstāvji. 43 no atbrīvotajiem karavīriem ir no pulka "Azov".

Kā žurnālistiem stāstīja Tatjana Harko, kuras brālis ir nonācis Krievijas gūstā, bet šajā reizē vēl netika atbrīvots, 99% no šiem 144 atbrīvotajiem karavīriem zaudējuši kādu ķermeņa locekli.

Daži "azovieši" nedzird un neredz, karavīru stāvoklis ir smags, un visiem no gūsta atbrīvotajiem aizstāvjiem nepieciešama medicīniskā palīdzība. Tomēr puiši esot priecīgi par atgriešanos Ukrainas teritorijā.

Karagūstekņu apmaiņu komentējis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Vecākajam no atbrīvotajiem ir 65 gadi, jaunākajam – 19. Mājās atgriežas 95 "Azovstaļ" aizstāvji. Esmu pateicīgs Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkošanai un visiem, kas strādāja šī rezultāta labā. Bet par to parunāsim vēlāk. Mēs darīsim visu, lai katrs ukraiņu vīrietis un sieviete atgrieztos mājās."

Itālija piegādās ieročus Ukrainai

Tikmēr, kā vēsta britu medijs "Sky News", Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless paziņojis, ka Lielbritānija varētu nosūtīt lidmašīnas patrulēšanai maršrutos, pa kuriem pārvietosies kuģi ar Ukrainas graudiem.

Pēc viņa teiktā, Melnās jūras apgabalos varētu patrulēt izlūkošanas lidmašīnas. Tas būs iespējams, ja konfliktā iesaistītās puses panāks vienošanos par Ukrainas graudu eksportu pa jūru. Vienlaikus viņš norādīja, ka netiek izskatīta iespēja nosūtīt Lielbritānijas karakuģus uz Melno jūru. Saskaņā ar jaunākajiem datiem – Krievija no Ukrainas izvedusi vismaz 400 000 tonnu graudu.

Savukārt Itālija piegādās Ukrainai smagos ieročus, līdzīgus haubicēm, kuras Ukrainai sūta Vācija un Nīderlande. Mūsdienīga artilērijas aprīkojuma nosūtīšana ievērojami palielinātu Itālijas militāro atbalstu Ukrainai, tomēr Roma vēl nav apstiprinājusi, ka tas notiks.

ASV Finanšu ministrija tikmēr paziņojusi par 1,3 miljardu dolāru ekonomiskās palīdzības pārskaitīšanu Ukrainai kā daļu no sākotnējiem 7,5 miljardiem dolāru, ko prezidenta Džo Baidena administrācija Kijivai solīja maijā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt