Džons Džozefs Salivans
Kopš 2017.gada maija ASV Valsts sekretāra vietnieks.
ASV Aizsardzības departamenta galvevais juriskonsults, vēlāk ASV Tirdzniecības departamenta galvenais juriskonsults.
Vecākais padomnieks četrās prezidentu vēlēšanu kampaņās.
Pārstāvot klientu intereses, strādājis Krievijā, Irānā, Kubā un Irākā.
LTV: Atgriežoties pie iespējamās Krievijas rīcības, lai destabilizētu Rietumu pasaules sistēmu – ja tā varētu teikt, [ASV īpašā prokurora Roberta] Millera izmeklēšana ir izvirzījusi apsūdzības 13 krieviem par iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā. Kādas mācības ASV pašlaik gūst no visa šī izmeklēšanas procesa, un ko no tā varētu mācīties tādas valstis kā Latvija, kur vēlēšanas gaidāmas šoruden?
Džons Salivans: Mēs esam ļoti noraizējušies un izmeklējam Krievijas iejaukšanos 2016.gada novembra vēlēšanās. Esam modri un darām visu iespējamo, lai sagatavotos arī šā gada novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām. Strādājam arī ar partneriem Eiropā un citviet, kuriem priekšā ir vēlēšanas.
Latvija ir viena no šīm sabiedrotajām. Biju arī Ukrainā, kas gatavojas prezidenta un parlamenta vēlēšanām nākamgad. Mēs gribam atbalstīt mūsu sabiedrotos viņu demokrātiskajā vēlēšanu procesā, kur viņi vēlreiz izsaka uzticību savām demokrātiskajām tradīcijām. Darām visu, lai palīdzētu: apmaināmies ar informāciju, lai sadarbība būtu abpusēja – mēs par jums un jūs par mums.
Mūsu demokrātiskais mantojums tiek apstiprināts, kad rīkojam vēlēšanas, saskaroties ar agresiju. Parādam saviem pretiniekiem un sāncenšiem, kuri gribētu šo procesu iedragāt, ka demokrātijas ir stipras un ka savā starpā apvienojušās demokrātijas, sabiedrotās – vēl stiprākas.
Ja runājam plašāk par Krievijas un ASV attiecībām, varētu argumentēt, ka ASV administrācija ir sūtījusi pretrunīgus signālus šajā jautājumā. Pēdējā laikā gan izskatās, ka abas puses konfrontē vairāk un sadarbojas mazāk. Vai jūs piekristu šādam apgalvojumam un kā raksturotu pašreizējās attiecības un to tuvāko nākotni?
Es varbūt pilnībā nepiekristu šim apgalvojumam, taču es piekristu tam, ka Krievijas un ASV attiecības nav tādas, kādām tām vajadzētu būt. Tās ir diezgan zemā punktā, kā to teicis valsts sekretārs [Rekss] Tilersons.
Mūsu pieeja Krievijai ir – mēs vēlamies strādāt ar Krieviju tur, kur tas ir iespējams, kur mums ir kopējas intereses vai kur redzam, ka sadarbība būtu noderīga. Sīrija ir viens piemērs, mūsu kopējā cīņa pret terorisma draudiem. Strādāšana kopā ar Krieviju, lai panāktu maksimālu spiedienu pret Ziemeļkoreju.
Taču ir citi jautājumi, piemēram, Ukraina, kur mums ir jānostājas pret Krievijas agresiju. Krievijas vadītais iebrukums Austrumukrainā, Krimas aneksija – mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas tā paliek. Mēs ar sabiedrotajiem stingri nostājamies pret to. Savienotās Valstis stingri nostājas par sankciju turpināšanu pret Krieviju, līdz tā sāks ievērot Minskas vienošanās un pārtrauks Krimas aneksiju.
Mēs nostāsimies pret Krievijas agresiju, bet arī strādāsim kopā ar Krieviju, kur varam, un ceram uzlabot šīs attiecības, lai mazinātu spriedzi.
Piemēram, mēs turpinām strādāt ar Krieviju ieroču kontroles jautājumos, abas valstis ievēro jauno START līgumu par stratēģiskajiem kodolieročiem. Cenšamies runāt ar krieviem, lai viņi atkal sāktu ievērot vidēja rādiusa kodolieroču likvidēšanas līgumu.
Tā kā ir daudz nozaru, kurā mēs turpināsim strādāt ar Krieviju, lai panāktu progresu, taču mēs nenovērtējam par zemu izaicinājumus, kurus Krievija mums rada, un tajos jautājumos, kur Krievija ir agresīva, mēs kopā ar saviem sabiedrotajiem nostāsimies pret to.
Jūs pieminējāt vairākus būtiskus starptautiskās politikas problēmjautājumus. Tā vien šķiet, ka vismaz medijos tiek zīmēta arvien drūmāka aina par arvien nestabilāku starptautisko kārtību un pieaugošām briesmām. Vai piekrītat, ka dzīvojam nedrošākā pasaulē nekā pirms dažiem gadiem un ir lielāki izaicinājumi? Un ko varam darīt?
Jā, noteikti ir lieli draudi NATO dalībvalstu drošībai. Piemēram, gan Savienotajām Valstīm, gan Latvijai. No otras puses, raugoties uz aizvadītā gadsimta vēsturi un pēckara periodu – draudi bijuši vienmēr. Mēs esam tiem stājušies pretī, taču sadarbojoties ar saviem sabiedrotajiem, it īpaši NATO ietvaros. Tas ļāva mums uzvarēt Aukstajā karā. Un to mēs turpināsim darīt, saskaroties ar pašreizējiem draudiem. Vai tā būtu Krievijas agresija Austrumukrainā, vai briesmas, ko rada “Daīš” un “Al-Qaeda” radikālās ideoloģijas. Mēs kopā ar saviem sabiedrotajiem uzvarēsim. Tāpat kā uzvarējām iepriekš.
Jā, ir nopietni drošības izaicinājumi, un mēs ar tiem tiksim galā, strādājot kopā ar sabiedrotajiem.
Eiropā daudzi ir satraukušies par jūsu “Amerika pirmajā vietā” politiku. Taču tajā pašā laikā pati Eiropas Savienība pieredz lielas problēmas – “Brexit”, atšķirīgas politiskās doktrīnas, runājam par Višegradas valstīm un citiem izaicinājumiem. Ko mazāk vienota Eiropa nozīmē ASV, un ko mēs varam darīt, lai uzlabotu abu pušu attiecības?
Jā, noteikti Eiropas Savienībā vērojamas nozīmīgas pārmaiņas pēdējos gados. ASV nav tieši iesaistītas, piemēram, Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības sarunās par tā saukto “Brexit”, taču tas, uz ko mēs aicinām – lai abas puses cieši sadarbojas. Tas, kas ir pilnīgi visu interesēs, lai “Brexit” sarunu iznākums novestu gan pie stipras Lielbritānijas, gan stipras Eiropas Savienības. Savienotās Valstis grib strādāt ar abām. Lielbritānija ir ļoti svarīga NATO sabiedrotā, tāpat kā daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Šeit man atkal jāatgriežas pie tā, cik svarīga ir mūsu alianse: vai tas būtu NATO piektais paragrāfs, vai mūsu ilgstošā uzticība paplašinātu atturēšanas spēju nodrošināšanai mūsu Eiropas sabiedrotajiem, arī sabiedrotajiem Āzijā un citviet pasaulē. Savienotās Valstis, kā aizsardzības sekretārs Matiss ir teicis, principā ir spēcīga valsts tāpēc, ka mums ir sabiedrotie.
Tas, ko mēs esam sasnieguši Savienoto Valstu aizsardzībā, ir panākts, atbalstot mūsu sabiedrotos un saņemot atbalstu no viņiem.
Tas, manuprāt, ir mūsu svarīgākais spēks.
