ASV un Ziemeļkorejas konflikta centrā nonākusi mazā Klusā okeāna sala – amerikāņu apdzīvotā Guamas teritorija. Phenjana nav atkāpusies no plāna raidīt savas raķetes salas tuvumā, kas izraisījis plašu starptautiskās sabiedrības uztraukumu.
Tomēr eksperti uzskata, ka Ziemeļkoreja ar paustajiem plāniem vēlas demonstrēt varu, bet tās interesēs nav izraisīt reālu militāru konfliktu.
"Sākumā viņi teica, ka uzbruks Guamai. Tagad jau viņi vairāk runā par izmēģinājuma veikšanu, kurā raķete nolaižas 30 vai 40 kilometru attālumā no Guamas. Tāpēc, es domāju, ka viņi varētu raidīt raķeti, bet ar politisku signālu, kas saka – mēs jums varam trāpīt. Tāpēc nedomāju, ka viņi veiks uzbrukumu, bet viņi noteikti veiks ļoti biedējošu izmēģinājumu, kas radīs vēl lielāku saspīlējumu ASV teritorijas tuvumā," sacīja bijušais CIP Korejas nodaļas vadītājs Brūss Klingers.
ASV aizsardzības ministrs Matiss aicinājis pieturēties pie diplomātiskā risinājuma. Viņaprāt, pagājušajā nedēļā ANO Drošības padomē vienbalsīgi pieņemtās ekonomiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju, kuras atbalstīja arī tās sabiedrotās Krievija un Ķīna, liecina par panākumiem. Sankciju mērķis ir samazināt komunistiskā režīma eksporta ieņēmumus par trešdaļu.
"Mana misija un atbildība ir sagatavot militāru plānu, ja tāds nepieciešams, taču šobrīd pie diplomātiska risinājuma strādā Valsts sekretārs Rekss Tilersons un vēstniece ANO Nikija Heilija, un viņi gūst rezultātus.
Tāpēc gribu palikt pie šī plāna. Kara traģēdija visiem ir labi zināma – tā būtu katastrofāla," atzina Matiss.
Matiss neatklāja, kāds ir turpmākais diplomātiskais plāns vai arī kā ASV reaģētu militāra konflikta gadījumā. Arī Tramps paziņojis, ka būtu gatavs sarunām ar Ziemeļkoreju, lai gan turpina veltīt niknus vārdus tās līderim. Tramps brīdinājis, ka Ziemeļkorejai vajadzētu būt ļoti nervozai par uzbrukuma ASV sekām.
Savukārt oficiālā Phenjana ceturtdien paziņoja par plāniem augusta vidū palaist četras ballistiskās raķetes uz ASV piederošo Guamas salu Klusajā okeānā.
Bažas par konflikta eskalāciju jau pauduši daudzu pasaules valstu līderi.
Arī reģiona valstis iesaistījušās krīzē un paudušas savu nostāju. Ķīnas valsts avīze, kas zināma kā Komunistiskās partijas rupors, šajās dienās raksta, ka Ziemeļkorejas uzbrukuma gadījumā Ķīnai vajadzētu palikt neitrālai. Bet, ja ASV un Dienvidkoreja uzbruktu Ziemeļkorejai ar mērķi gāzt tās režīmu, Ķīnai vajadzētu iejaukties, lai to novērstu. Bet Austrālija paudusi gatavību militārā konfliktā atbalstīt ASV.
Tikmēr Eiropas Savienība noteikusi papildu sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Tas darīts pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lēmuma saistībā ar oficiālās Phenjanas īstenotajiem raķešu izmēģinājumiem.
Savienības dalībvalstu paziņojumā norādīts, ka papildu sankcijas noteiktas pret deviņām personām un četrām organizācijām, tostarp Ziemeļkorejai piederošo Ārvalstu tirdzniecības banku. Tuvākajā nākotnē varētu tikt īstenotas arī citas ANO rezolūcijā iekļutās prasības, un bloka amatpersonas patlaban analizē veidus, kā samazināt šīs valsts ienākumus no ārzemēs strādājošiem tautiešiem.
Briseles pārstāvji arī ziņo, ka savienības “melnajā sarakstā” patlaban iekļautas 103 Ziemeļkorejas amatpersonas un 57 organizācijas.
ANO Drošības padome Phenjanu nosodošo rezolūciju vienbalsīgi pieņēma pagājušajā nedēļā. Tā paredz ierobežot importu no Ziemeļkorejas un samazināt šīs valsts ieņēmumus no ārvalstīm par trešo daļu. Oficiālā Phenjana nosodīja dokumentu un informēja, ka atteiksies diskutēt par kodolieročiem, kamēr to apdraudēs Amerikas Savienotās Valstis.
Ziņots, ka Ziemeļkoreja šonedēļ paziņoja, ka apsver raķešu uzbrukumu Guamai. ASV un Ziemeļkorejas attiecības jau ilgāku laiku ir ļoti asas. Vēl pēc nesenajiem kārtējiem ieroču izmēģinājumiem ANO nolēma pastiprināt sankcijas pret Ziemeļkoreju, ko tā nikni kritizēja. Satraukums par Ziemeļkorejas politiku ir vērojams arī Japānā, Dienvidkorejā un pat Ķīnā, ko uzskata par Ziemeļkorejai salīdzinoši tuvāku valsti. ASV un Rietumu pasaulē jau ilgstoši ir bažas, ka Ziemeļkoreja var vai jau ir izgatavojusi raķetes, kas spēj sasniegt ASV teritoriju.
