Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa prezidentūras laikā Katarā tika noslēgta vienošanās ar Afganistānas islāmistu grupējumu „Taliban”. Tā paredz, ka ASV līdz 1.maijam izvedīs visu savu karaspēku no Afganistānas, savukārt talibi piekrita miera sarunām ar Afganistānas prezidenta Ašrafa Gani administrāciju un apsolīja nepieļaut, ka viņu teritoriju izmantotu „teroristi”.
Talibu nemiernieki lielākoties ir pildījuši solījumu neuzbrukt ASV vai citu ārvalstu karavīriem, kopš pērnā gada februārī tika panākta šī vienošanās. Tomēr progress teju nav panākts, situācija kopumā palikusi nemainīga, bet atsevišķi teroristiski uzbrukumi, īpaši lauku apvidos, tikai pieņēmušies spēkā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens atzinis, ka
Vašingtona bažījas par situācijas pasliktināšanos Afganistānā un talibu ietekmes pieaugšanu, ja ASV izvedīs savus spēkus.
Savukārt ASV prezidents Džo Baidens trešdien demonstrētā intervijā brīdināja, ka būtu grūti izvest ASV karaspēku līdz 1.maijam un viņš apsver labāko laiku.
“Es esmu šī lēmuma pieņemšanas procesā, proti, par to, kad viņi aizies. Fakts ir tāds, ka tas nebija ļoti stingri pārrunāts darījums, ko bijušais prezidents izstrādāja," teica Baidens. "Mēs šobrīd konsultējamies ar mūsu sabiedrotajiem un valdību un šis lēmums šobrīd ir pieņemšanas procesā. Es nedomāju, ka aiziešana prasīs daudz vairāk laika, un tas varētu notikt 1.maijā, bet tas ir grūti. Viens no kavēkļiem ir tas, ka prezidentūras pāreja nenotika sakārtoti, un tas man ir prasījis laiku un sekas.”
Baidena teiktais radīja saspīlējumu, kas lika kaujiniekiem paziņot, ka noteiktais termiņš ASV spēku izvešanai nevar tikt mainīts. “Taleban” Kataras politiskā biroja pārstāvis Mohammads Sohails Šahins paziņojis – ja ASV neizvedīs savu karaspēku no Afganistānas līdz 1.maijam, pērn Dohā noslēgtā ASV un talibu vienošanās faktiski būs anulēta.
Savienoto Valstu mediji, atsaucoties uz avotiem, iepriekš ziņojuši, ka
Baidens izskata vairākus variantus tam, cik ilgi ASV karavīri varētu uzturēties Afganistānā,
un ka viens no šiem variantiem paredz karaspēka paturēšanu tur līdz novembrim. Afganistānas valdība vēlas, lai amerikāņi valsti paliktu pēc iespējas ilgāk, jo tie nodrošina vitāli svarīgo gaisa aizsardzību.
Iepriekš neizziņotās vizītes laikā ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins tikās ar Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani un citām augsta ranga Afganistānas amatpersonām. Šo valsti viņš apciemojis pēc tam, kad iepriekšējās dienas pabijis Japānā, Dienvidkorejā un Indijā. Pēc tikšanās ar Gani viņš bija skops komentāros, vien norādot, ka lēmums par karaspēka izvešanu jāpieņem Baidenam, tādēļ jautājumi jāuzdod prezidentam.
Aizsardzības vizīte notikusi laikā, kad ASV izmisīgi vēlas iestrēgušajam Afganistānas miera procesam dot jaunu impulsu.
Pagājušajā nedēļā Maskavā, piedaloties Krievijai, ASV, Ķīnai, Pakistānai un citām valstīm, tika sarīkota starptautiska konference par situāciju Afganistānā, taču tā beidzās bez konkrētiem priekšlikumiem. Aprīlī Turcija plāno turpināt sarunas ar mērķi noslēgt vienošanos par mieru.
ASV, Krievija un citas ieinteresētās personas vēlas, lai Afganistānā varu pārņemtu kāda veida pārejas valdība, taču Gani ir uzstājis, ka līderus var izvēlēties tikai pie vēlēšanu urnas. Savukārt „Taleban”, kas kaujas laukā guvis lielus panākumus, šķiet, nebūtu ieguvējs no šādiem krīzes risinājumu scenārijiem.
