Ziemeļkoreja jau ilgstoši strādā pie kodolprogrammas attīstīšanas un pēc pēdējā izmēģinājuma, kas notika pirms divām dienām, tā ir arī paziņojusi, ka ir tuvu tam, lai ūdeņraža bumbu būtu iespējams uzstādīt uz ballistiskās raķetes. Tomēr neatkarīgu apstiprinājumu Ziemeļkorejas apgalvojumiem vēl nav iespējams gūt.
Arī pēc pirmdien notikušās ANO Drošības padomes ārkārtas sēdes, kurā ASV prezentēja ANO rezolūcijas projektu, kas paredz jaunas sankcijas Ziemeļkorejai par tās sesto kodolizmēģinājumu, padomes locekļi vērtē atšķirīgi. ASV piedāvā ieviest dažādus embargo. Aizliegumi varētu skart naftas piegādes Ziemeļkorejai, ierobežot tūrisma iespējas Ziemeļkorejā un aizliegt ziemeļkorejiešiem doties strādāt uz ārvalstīm, proti, Ķīnu un Krieviju. Lai arī vēl pašreiz rezolūcija ir tikai apspriešanas stadijā, par to, iespējams jaunnedēļ, jau varētu lemt, tā paziņoja Savienoto Valstu vēstniece ANO Nikija Heilija, kura prezentēja šo rezolūciju. ASV vēstniece ANO arī piebilda, ka "tikai stingrākās sankcijas ļaus atrisināt šo problēmu ar diplomātiju".
ASV nostāju atbalsta arī ES Augstā pārstāve ārlietās un politikas jautājumos Federika Mogerini, kura pirmdien nosodīja Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu un pauda arī atbalstu jaunu sankciju noteikšanai pret Phenjanu un tās diktatoru Kimu Čenunu.
Tikmēr Ķīnas Tautas Republikas aicina uz Ķīnas un Krievijas ierosināto plānu. Tas paredz Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumu un kodolizmēģinājumu iesaldēšanu, kā arī ASV un Dienvidkoreju kopīgo militāro mācību apturēšanu. Šo ierosinājumu ASV vēstniece ANO nodēvēja par aizskarošu.
Savukārt Krievija paziņoja, ka izpētīs ASV ierosināto sankciju projektu, bet uzsvēra, ka šie pasākumi vien krīzi neatrisinās. Otrdien arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja, ka, ja netiks atrasts diplomātisks risinājums Ziemeļkorejas jautājumā, tad tas var beigties ar globālu katastrofu. Bet, komentējot jaunu sankciju ieviešanu pret Phenjanu, Putins norādīja, kā tās esot neefektīvas. Runājot par līdz šim jaudīgāko Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu, Putins izvēlējās asu valodu. Viņaprāt, Ziemeļkoreja drīzāk ēdīšot tika zāli, nekā atteikšoties no savas kodolprogrammas.
Putins trešdien, 6. septembrī, Vladivostokā Austrumu ekonomikas foruma tiksies ar Japānas premjerministru Sindzo Abe, kuri izmantos iespēju pārrunāt Ziemeļkorejas kodolkrīzi.
Ziemeļkorejas vēstnieks ANO tikmēr jaunāko kodolizmēģinājumu nosaucis par “Savienotajām Valstīm nosūtītu dāvanu”, kurai varot sekot arī citas dāvanas.
Visbeidzot Dienvidkorejas flote paziņojusi, ka Japāņu jūrā sarīkos dzīvās uguns mācības, lai brīdinātu Ziemeļkoreju atturēties no turpmākām provokācijām. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins pirmdien vienojās atteikties no celtspējas ierobežojumiem Dienvidkorejas ballistiskajām raķetēm, tagad to galviņu svaram atļaujot pārsniegt 500 kilogramu svaru.
Pēdējo sašutuma vilni pasaulē izraisīja septembra sākumā Ziemeļkorejas īstenotais ūdeņraža bumbas sprādziens.
Savu savu pirmo kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja īstenoja 2006.gadā, un kopš tā laika sarīkoti vēl vairāki izmēģinājumi. Kopš pagājušā gada sākuma tā ir sarīkojusi arī divus kodolizmēģinājumus ar mērķi izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV.
Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos pastiprinājusi ballistisko raķešu izmēģinājumus. Augustā tā palaida raķeti, kas pārlidoja pāri Japānai, Hokaido salai. Vēl pirms tam jūlijā Ziemeļkorejas paziņoja, ka sekmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas, saskaņā ar ekspertu aplēsēm, būtu spējīga sasniegt Aļaksu.
