Līdz 2001. gadam ASV katra aviokompānija pati bija atbildīga par drošību. Kompānijās strādāja ap 16 tūkstošiem darbinieku, kuri pārbaudīja lidostas pasažierus. Žurnāls “The Atlantic” raksta, ka šie cilvēki nebija kvalificēti, nākuši no privāta sektora, ar zemu algu.
Šobrīd ASV ir aptuveni 46 000 jeb trīs reizes vairāk lidostas drošības darbinieku - lielākoties valsts apmācīti. Ir stingrāki noteikumi, ko drīkst, ko nedrīkst ienest lidmašīnā. Pēc 11. septembra ne tikai ASV, bet visa pasaules aviācija pieņēma lēmumu, ka pilotiem lidojuma laikā jābūt ieslēgtiem kabīnē.
Diemžēl šis stingrais drošības noteikums ļāva notikt citai traģēdijai — 2015. gadā pilots Andreass Lubics ieslēdzās pilota kabīnē un lidmašīnu ietrieca Alpos. Neviens nevarēja viņu apturēt, jo nespēja atvērt durvis.
Pēc 2001. gada 11. septembra lidostās parādījās arī skeneri, kas meklē sprāgstvielas, jo līdz tam skeneru galvenais mērķis lielākoties bija narkotikas. Mūsdienas skeneri atpazīst arī bioloģiskos ieročus, bet neviens šāds ierocis gan līdz šim nav atrasts.
Tāpat pēc 11. septembra ASV aktīvi veidoja biometrisko datu sistēmu. Tā ir automatizēta cilvēka atpazīšanas tehnika, kas vērtē cilvēka uzvedību vai izskatu — seju, pirkstu nospiedumus, acu zīlītes. Par to gan ir daudz diskusiju, jo vari netikt ielaists ASV tikai tāpēc, ka sistēmas ieskatā izskaties bīstams.
Ik gadu 80 miljoni dolāru tiek tērēti, lai lidmašīnas atrastos gaisa maršali. Tie gan spēj būt tikai aptuveni 5% visu ASV lidojumu, un līdz šim arī neviens no maršaliem nav aizturējis kādu potenciālu teroristu.
Aptuveni divi miljardi dolāru iztērēti bagāžas skeneriem lidostās, pieci miljardi - lai uzstādītu kustību sensorus uz ASV un Meksikas robežas, vairāki miljardi - lai izgatavotu jaunus kuterus krasta apsardzei, un aptuveni 50 miljardi, lai izveidotu speciālu telekomunikācijas sistēmu ugunsdzēsējiem un policijai.
Šie ir tikai daži piemēri — kopš 2001. gada ASV valsts drošībā ieguldījusi aptuveni 66 miljardus ik gadu.
Tomēr “The Atlantic” raksta, ka ne viss, ko ASV dara, lai uzlabotu drošību, ir bijis veiksmīgs. Laikraksta aprēķini liecina, ka 15 gadu laikā 100 līdz pat 150 miljardi dolāru ir izlietoti nelietderīgi. Viens piemērs, ir jau iepriekš pieminētie kustību sensori uz Meksikas robežas, kas iedarbojās katru reizi, kad tiem pietuvojās savvaļas dzīvnieki, tāpat lielā vējā tie nestrādāja, tāpēc tos pārtrauca lietot 2011.gadā.
