Astrida Lindgrēne, Ingmars Bergmans, «IKEA» dibinātājs: Maskavā sastādīts zviedru «nacistu» saraksts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas galvaspilsētas Maskavas ielās parādījušies plakāti, kas leģendāras Zviedrijas personības attēlo kā nacisma atbalstītājus. “Nacistu” atmaskotāji savā kampaņā izmanto bērnu grāmatu rakstnieces Astridas Lindgrēnes, kinorežisora Ingmara Bergmana un “IKEA” dibinātāja Ingvara Kamprada fotogrāfijas un citātus.

“Mēs esam pret nacismu, bet viņi ne,” rakstīts reklāmas plakātos, kas izlīmēti Maskavas autobusu pieturās. Vārds “mēs” iekrāsots Krievijas karoga krāsās, bet vārds “viņi” ir Zviedrijas karoga krāsās.

Plakāta autori izvilkuši dažādus citātus no slaveno zviedru atmiņām un biogrāfijām.

“Labāk es visu atlikušo mūžu kliegšu “Heil Hitler!”, nekā dzīvot šeit Zviedrijā zem krievu varas. Neko briesmīgāku es nevaru iedomāties,” Astrida Lindgrēne rakstīja savā dienasgrāmatā 1940. gada jūnijā.

Nacisti tajās dienās ieņēma Parīzi, savukārt Baltijas valstīs iebruka PSRS karaspēks.

Plakāta autori gan noklusē, ka Lindgrēne pēc pārliecības bija nelokāma antifašiste.

Tikpat selektīvi ir atlasīti fragmenti no izcilā kinorežisora Ingmara Bergmana atmiņām. Bergmans atcerējās, kā 16 gadu vecumā viņš vasaras brīvlaikā devies uz Vāciju, kur pie varas jau bija nācis Hitlera režīms. Pusaudzis apmeklējis nacistu mītiņu un bijis sajūsmā par pūļa enerģiju.

“Dzimšanas dienā man uzdāvināja Hitlera portretu. Es to piekāru virs gultas, lai tas vienmēr būtu acu priekšā,” rakstīja Bergmans.

Taču vēlāk dzīves gaitā Bergmans atzina, ka, uzzinot par nacistu noziegumiem, nicinājis sevi par sākotnējo atbalstu nacistiem.

Otrā pasaules kara laikā par nacistiem sajūsminājies arī “IKEA” dibinātājs Kamprads, kurš vēlāk to raksturoja kā sava mūža lielāko kļūdu.

Reklāmas plakātos kā autors norādīta sabiedriskās organizācijas “Mūsu uzvara” Maskavas nodaļa.

Viens no plakātiem izvietots netālu no Zviedrijas vēstniecības Maskavā.

Kā uzskata zviedru analītiķis Oskars Jonsons, šādā veidā Krievija cenšās izprovocēt Zviedriju uz kādu reakciju.

“Tā ir vairāk Zviedrijai domāta provokācija, nevis mēģinājums vērsties pie Krievijas sabiedrības,” portālam “The Local” stāsta Jonsons.

Zviedrijas Ārlietu ministrija atturējusies komentēt šo lietu. Savukārt bijušais Zviedrijas premjers Karls Bilts raksta: “Maskavā tagad ir kampaņa, kas apgalvo, ka Zviedrija ir nacistu valsts. Vai viņi gatavojas “denacifikācijas” operācijai arī pret Zviedriju? Domāju, ka tas tikai nostiprinās atbalstu Zviedrijas lēmumam iestāties NATO.”

Zviedrija jau šovasar plāno iesniegt pieteikumu par pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei, bet Krievija brīdina, ka tādā gadījumā esot gatava spert atbildes soļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti