ĪSUMĀ:
- “AstraZeneca” ir pabeigusi Covid-19 vakcīnas klīnisko izmēģinājumu trešo fāzi.
- Ziņots par vakcīnas efektivitāti 70% līmenī.
- Britu valdība lūgusi regulatoru apstiprināt vakcīnu.
- Taču tagad panākta 90% efektivitāte un ir nepieciešams papildu pētījums.
- 90% efektivitāti dod 1/2 devas un vismaz mēnesi vēlāk vesela deva.
- “AstraZeneca”: papildu pārbaudes neietekmēšot apstiprināšanas procesu.
- Daži eksperti gan norāda, ka tas var aizkavēt apstiprināšanas procesu.
„AstraZeneca” ir pabeigusi vakcīnas klīnisko izmēģinājumu trešo fāzi, kas ir pēdējā stadija pirms apstiprināšanas. Saskaņā ar Lielbritānijas noteikumiem valdībai jālūdz apstiprinājums arī neatkarīgajai Medikamentu un veselības aprūpes produktu regulācijas aģentūrai, un tas arī ticis darīts.
“Mums vēl nav vakcīnas, bet mēs esam soli tuvāk. Vēl ir jāsper vairāki soļi,” sacīja Lielbritānijas veselības ministrs Metjū Henkoks.
“Visaptverošu datu par drošību vēl nav, un mūsu spēcīgais un neatkarīgais regulators neapstiprinās vakcīnu, līdz tā nebūs droša. Ja šī vai jebkura cita vakcīna tiks apstiprināta, mēs būsim gatavi sākt liela mēroga vakcinācijas programmu,” norādīja ministrs.
Lielbritānija ir sev nodrošinājusi piekļuvi 100 miljoniem šīs vakcīnas dozu. Veselības ministrija paredz, ka līdz gada beigām būs gatavi četri miljoni šo dozu, bet līdz 2021. gada marta beigām – 40 miljoni.
Tomēr „AstraZeneca” nākusi klajā ar jauniem datiem, kas uzrāda lielāku vakcīnas efektivitāti nekā iepriekš. “AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes kopīgi izstrādātā Covid-19 vakcīna klīniskajos izmēģinājumos bijusi vidēji 70,4% efektīva. Taču tagad panākta 90% efektivitāte.
Šāda efektivitāte sasniegta, ievadot pusi devas un vismaz mēnesi vēlāk veselu devu. Tiem pacientiem, kas saņēma divas pilnas devas, uzrādīta 62% efektivitāte.
Amerikas Savienoto Valstu zinātnieki norādījuši, ka augstākā efektivitāte tika sasniegta, veicot testus cilvēkiem vecumā līdz 55 gadiem, un tas konstatēts nejauši klīnisko izmēģinājumu laikā.
“AstraZeneca” skaidro, ka tagad ir vajadzīgi tālāki pētījumi, jo augstākā efektivitāte ir jāapstiprina un jāsaprot atšķirību iemesli.
“Mēs tagad detalizēti pētīsim to, kādēļ esam ieguvuši lielāku efektivitāti ar pusi devas un pilnu devu, nevis ar līdz šim izmēģinātajām divām pilnām devām. Tas, ko mēs vienmēr cenšamies panākt ar vakcīnu, ir apmuļķot imūnsistēmu, ka pastāv bīstama infekcija, uz kuru drošā veidā ir jāreaģē. Tātad mēs panākam imūno reakciju un imūno atmiņu, un tā ir gatava rīkoties, kad nepieciešams. Varētu būt, ka ievadot nelielu vakcīnas devu, kam seko lielāka deva, tas ir labāks veids, kā iedarbināt imūnsistēmu un panākt spēcīgāku un efektīvāku imunitāti. Bet mums pie šī vēl ir jāstrādā,” savus minējumus pauda Oksfordas Universitātes profesore Sāra Gilberte, kura strādā pie vakcīnas izstrādes.
“AstraZeneca” uzsver, ka papildu pārbaudes neietekmēšot apstiprināšanas procesu.
Daži eksperti gan norāda, ka jaunie un atšķirīgie dati tomēr varētu ietekmēt apstiprināšanas procesu, proti, to aizkavēt.
KONTEKSTS:
Šobrīd panākt apstiprinājumu savām vakcīnām, lai tās varētu sākt lietot jau decembrī, mēģina trīs Covid-19 vakcīnu izstrādātāji – „Pfizer” un „BioNTech”, "Moderna", kā arī „AstraZeneca” un Oksfordas Universitāte.
Eiropas Savienība jau ir noslēgusi vienošanās ar kompānijām "Moderna", "Pfizer" un "BioNTech", "AstraZeneca", "Sanofi-GSK", "Janssen Pharmaceutica" un "CureVac" par to Covid-19 vakcīnu iegādi, kad tās būs pieejamas.