Jau ceturto dienu Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja un opozīcijā esošās Leiboristu partijas pārstāvji cenšas panākt kompromisu par tādu “Brexit” vienošanos, kas varētu iegūt parlamenta vairākuma atbalstu.
Taču piektdien, 5.aprīlī, Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam nosūtīto vēstuli, prasot “Brexit” datuma pārcelšanu uz 30.jūniju, vairāki preses izdevumi jau nosaukuši par vienu no signāliem tam, ka
Meja arvien vairāk saprot - iespēja panākt kompromisus vai pagarinājumu arvien samazinās.
Šādas aizdomas pastiprina Leiboristu partijas pārstāvju paziņojumi par to, ka pēdējo dienu sarunās Mejas valdība nav piedāvājusi nekādas nopietnas pārmaiņas vai kompromisus, tostarp izmaiņas izstāšanās līguma politiskajā deklarācijā.
Valdības oficiālie pārstāvji gan turpina apgalvot pretējo, norādot, ka piedāvājumi ir bijuši nopietni un sarunas turpināsies arī šajā nedēļas nogalē. Jau visai ierastajos paziņojumos norādīts, ka tiks turpinātas konstruktīvās sarunas, lai īstenotu tādu “Brexit”, par kādu balsoja tauta, un lai novērstu Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanu.
Viesojoties Bukarestē, arī britu finanšu ministrs Filips Hamonds optimistiski izteicies par iespējām panākt kaut kādu vienošanos ar leiboristiem. Pēc viņa vārdiem, valdībai šajās sarunās neesot nekādu sarkano līniju. Viņš arī pozitīvi skatās uz 10. aprīlī gaidāmo Eiropas Savienības “Brexit” samitu, jo vairums dalībvalstu piekrītot nepieciešamībai pagarināt sarunu procesu.
Šie apgalvojumi gan ir pretrunā ar tām ziņām, kas izskan no vairākām Eiropas galvaspilsētām.
Jau piektdien Francija īpaši uzsvēra, ka apšauba iespēju piešķirt Lielbritānijai pagarinājumu, ja no britu puses nebūs nekāda konkrēta plāna. Tagad Francijas viedoklim pievienojušās arī Spānija un Beļģija. Tiek uzsvērts, ka īss pagarinājums uz dažām nedēļām būtu pieļaujams, lai izvairītos no tūlītējas finansiālas krīzes.
Pirms nākamās nedēļas tikšanās Parīze aktīvi lobējot aicinājumu Eiropas Savienības dalībvalstīm saglabāt uzticību 21.marta samita kopīgajam paziņojumam. Tajā valstis piekrita izstāšanās procedūras pagarināšanai līdz 22.maijam, ja izstāšanās līgums tiek pieņemts.
Eiropas Savienības piesardzību ir vairojis arī kāds britu Konservatīvās partijas eiroskeptiskās Eiropas Pētījumu grupas vadītāja Džeikoba Rīsa - Moga tvīts, kurā viņš paziņojis, ka gadījumā, ja Lielbritānijai tiks piešķirts ilgstošs “Brexit” sarunu pagarinājums, britu valdībai esot jātraucē Eiropas Savienības darbam no iekšpuses.
Briti varētu nobloķēt jebkādus budžeta palielinājumus, varētu traucēt Eiropas Savienības armijas izveidei un bloķēt Francijas prezidenta Makrona Eiropas integrācijas shēmas.
Lai arī Eiropas amatpersonas norāda, ka britu valdības oficiālā pozīcija ir atšķirīga, ne viens vien ir sācis uzdot jautājumu: vai ir iespējams būt drošiem par to, ka britu puse turpinās ievērot spēles noteikumus.
KONTEKSTS:
2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments.
2019. gada 29. marts bija datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tuvojoties šim datumam un neesot skaidram rīcības plānam no Lielbritānijas puses, ES līderi martā jau piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus:
- Viens no termiņiem ir 22. maijs – šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
- Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai 12. aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta šonedēļ atbalstīja iniciatīvu uzdot premjerministrei Mejai lūgt atlikt valsts izstāšanos no ES.Lēmuma mērķis ir novērst bezvienošanās "Brexit". Izredzes novērst šādu notikumu attīstības scenāriju vairo arī Mejas un leiboristu līdera Korbina sarunas. Abas puses paudušas gatavību turpināt diskusijas un risināt problēmjautājumus. Tomēr "Brexit" atlikšana iespējama vienīgi tad, ja tam piekrīt Brisele un ES dalībvalstis.
