2011. gadā starp Krieviju un Franciju tika noslēgts līgums par divu "Mistral" klases karakuģu piegādi, par darījuma kopējo summu viens komats diviem miljardiem eiro. Pirmo karakuģi „Mistral” ir paredzēts piegādāt Krievijai šogad rudenī, bet otru karakuģi nākamgad.
Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka negrasās aizkavēt pirmā „Mistral” klases karakuģa piegādi Krievijai, kas notiks šogad, bet otrā karakuģa piegāde būs atkarīga no Krievijas attieksmes.
Kā paskaidro Parīzes Starptautisko un stratēģisko attiecību institūta eksperts Ukrainas jautājumos Filipe Migo, Krievija aptuveni pusi no darījuma summas ir jau samaksājusi, tādējādi, pārtraucot darījumu, tas radītu ievērojamus zaudējumus vairākos simtos miljonu eiro.
Šāda Francijas nostāja nav pieņemama Lielbritānijas premjerministram Deividam Kemeronam. Viņš aicināja ES pieņemt jaunas sankcijas, lai ierobežotu ne tikai karakuģu piegādi Krievijai, bet arī bruņojuma pārdošanu. Turpretī Francijas Sociālistu partijas līderis Žans Kristofs Kambadelis apgalvo, ka Kemeronam vajadzētu vispirms apkarot Krievijas oligarhu ietekmi Lielbritānijā un tikai pēc tam aizrādīt citiem. Lielbritānija joprojām eksportē bruņojumu uz Krieviju, taču Londona paziņoja, ka šis jautājums jau tiekot risināts. Izņēmums ir Vācija, kas pagājušonedēļ atzina, ka ir pārtraukusi 120 miljonus vērto kaujas simulācijas mācību centra būvniecību Krievijā.
Intervijā raidsabiedrībai CNN, bijušais ASV vēstnieks Ukrainā, Viljams Teilors norādīja, ka Eiropa līdz šim ir izvairījusies no tiešas iesaistīšanās konfliktā Ukrainā, bet pēc pēdējiem notikumiem tā ir spiesta pieņemt vēl stingrākus mērus pret Krieviju.
Teilors uzskata, ka franči būtu gatavi atteikties no darījuma ar Krieviju, ja karakuģus nopirktu ASV, bet holandieši ir saniknoti par notriekto Malaizijas lidmašīnu, kurā atradās teju 200 Nīderlandes pilsoņi, taču briti paši ir izteikuši ierosinājumu aizliegt pārdot bruņojumu Krievijai.
„Franči būs gatavi rīkoties, holandieši ir tik dusmīgi, viņi pavisam noteikti rīkosies, tāpat arī briti. Mums ir jāliek noprast Putinam, ka viņš maksās augstu cenu, ja Krievija atbalstīs separātistus. Viņam ir jāatsauc šie separātisti un jāslēdz robeža,” uzsver Teilors.
Šonedēļ Briselē tikās ES dalībvalstu Ārlietu ministri, kas uzdeva Eiropas Komisijai un ES Ārējo sakaru dienestam izstrādāt priekšlikumus sankcijām pret Krieviju, kas attiektos uz aizsardzības, bruņojuma, kapitāla un enerģētikas jomām.
