Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Baraks Obama telefonsarunā piektdien vēlu vakarā apsprieda parakstīto vienošanos starp Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un opozīciju. Abi valstsvīri esot piekrituši, ka to ir steidzami jāīsteno, lai stabilizētu situāciju, un visām iesaistītajām pusēm jāatturas no vardarbības. Kāda augsta ASV amatpersona aģentūrai AFP Putina un Obamas telefonsarunu raksturojusi kā „konstruktīvu”, tomēr arī brīdināja, ka Kijevā parakstītā vienošanās šobrīd uzskatāma par „ļoti, ļoti trauslu.”
Līdzīgi izteikumi izskan arī Eiropā. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš bija viena no Eiropas Savienības amatpersonām, kas Kijevā tieši iesaistījās prezidenta un opozīcijas sarunās, norādījis, ka gan situācijas stabilizēšana, gan pēc tam valsts ekonomikas nostiprināšana ir atkarīga no Ukrainas politiķu „brieduma un atbildības”, vēsta ziņu aģentūra „UNIAN”.
Runājot par pašu prezidentu, Sikorskis arī norādījis, līgumā nav iekļautas garantijas Viktora Janukoviča personīgajai drošībai. Polijas ārlietu ministrs piebilda, ka šis jautājums vispār nav ticis apspriests.
Atzinību par vienošanos par izeju no krīzes novērtējusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija jeb EDSO. Tās priekšsēdētājs, Šveices ārlietu ministrs Didjē Burkhalters norādīja, ka tā ir „svarīgs solis, lai pārtrauktu vardarbību un atrisinātu konfliktu”, un aicināja iesaistītās puses nodrošināt vienošanās izpildi. EDSO arī norādīja, ka organizācija ir gatava iesaistīties, piedāvājot savu palīdzību, tajā skaitā novērot vēlēšanas un palīdzēt izmeklēt notikušos uzbrukumus un cilvēktiesību pārkāpumus.
Vienlaikus satraucošas ir spekulācijas par iespējamo Ukrainas šķelšanos. Piektdien Ukrainas drošības dienests brīdināja, ka vairāki Ukrainas politiķi - "vietējās pašpārvaldes orgānu pārstāvji, sabiedrisko apvienību un radikāli noskaņotu personu līderi"- ir sākuši sarunas ar ārvalstu pārstāvjiem par valsts sadalīšanu. Drošības dienests solīja bargi vērsties pret apdraudējumu valsts teritoriālajai vienotībai.
Tajā pašā laikā kāda anonīma augsta ranga krievu amatpersona sarunā ar laikrakstu "Financial Times" izteikusies, ka Maskava ir gatava karot par Krimu. Krimas Autonomā republika ir viens no prezidenta Janukoviča atbalsta punktiem. Amatpersona laikrakstam norādījusi - „ja Ukraina sašķelsies, tas novedīs pie kara", un tādā gadījumā Krievija Krimu aizstāves „tāpat, kā [..] Gruzijā”.
Jau ziņots, ka piektdien Janukovičs un pozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā. Augstākā Rada jau atbalstīja 2004.gada konstitūciju.
Protesti Kijevā sākās 21.novembrī, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
