2013. gadā eiro nevien izdzīvoja, bet arī uzplauka, raksta ASV laikraksts "The New York Times", uzsverot, ka Latvijas kļūšana par astoņpadsmito eirzonas dalībvalsti jaunajā gadā dod politisku apliecinājumu eirozonas potenciālam. Laikraksts skaidro, ka Ņujorkā skolotajam Latvijas Bankas prezidentam tagad vismaz uz papīra būs tikpat liela ietekme Eiropas Centrālās bankas padomes sanāksmēs kā Vācijai vai Francijai, taču kopumā, protams, mazo izmēru dēļ Latvija būtiski visu eirozonu kopumā neietekmēs. "The New York Times" arī uzsver – par spīti dažādajām bažām, kas ir daļai latviešu par pievienošanos valūtai, kas tik tikko izkļuvusi no smagas krīzes, eiro iezīmē jaunu pakāpienu Latvijas ceļā no padomju republikas līdz pilntiesīgai Eiropas valstu ģimenes loceklei.
"The Washington Post" tikmēr norāda, ka Latvijas pievienošanās eirozonai ir nākamais solis visu Baltijas valstu centienos ekonomiski, politiski un militāri integrēties rietumu struktūrās un virzīties prom no Krievijas ietekmes zonas. Šim procesam jānoslēdzas ar Lietuvas pievienošanos eirozonai 2015. gadā. Tomēr "'The Washington Post" arī atgādina, ka daži eksperti bažījas par Latvijas reputāciju, kas saistīta ar ievērojamu aizdomīgu noguldījumu un kapitāla piesaistīšanu no Krievijas, atgādināts arī, ka Latvija pievienojas tikai deviņus mēnešus pēc tam, kad eirozonai bija finansiāli jāglābj Kipra, kura arī specializējās līdzekļu piesaistīšanā no Krievijas.
Tikmēr ietekmīgais britu Laikraksts "The Economist" pauž pārliecību, ka, pievienojoties eirzonai, Latvija zaudē tikai vienu lietu – iespēju devalvēt valūtu, taču šis mehānisms krīzes laikā tika asi noraidīts jebkurā gadījumā. Tomēr tiek arī norādīts, ka ar lielu entuziasmu šo soli Latvijas iedzīvotāji nesper. Dažiem ir žēl lata, kas bijis Latvijas valstiskuma simbols. Taču kā galveno iemeslu daudzu iedzīvotāju negatīvismam pret eiro "The Economist" min kopējo sabiedrībā valdošo cinismu un neuzticēšanos politiķiem. Tiek arī atgādināts, ka arī igauņi sākotnēji bijuši skeptiski, taču tagad pievienošanās eirozonai tiek uzskatīta par lielu veiksmes stāstu. Jautājums gan tagad ir – vai tā pēc kāda laika domās arī latvieši.
