Militārā hunta arī apturējusi valsts konstitūcijas darbību un izformējusi valdību.
Gvinejā varu pārņēmusi armijas speciālo uzdevumu vienība. Tās vadība sola jau tuvākajā laikā sākt konsultācijas par jaunas konstitūcijas izstrādi un nepieļaut autoritārisma nostiprināšanos.
“Mēs esam nolēmuši apturēt konstitūcijas darbību. Mēs gatavojamies to labot, lai tā kalpotu visai Gvinejai. Sapulcēsies četru reģionu, diasporas un ārzemēs dzīvojošo pārstāvji. Visi kopā mēs izstrādāsim iekļaujošu konsultāciju, lai izlemtu šīs valsts nākotni.
Autoritārisms ir beidzies. Mēs vairs neuzticēsim politikas veidošanu vienam cilvēkam, mēs to uzticēsim iedzīvotājiem,”
sacīja speciālo uzdevumu vienības pārstāvis Mamadi Domboja.
Apvērsuma organizētāji aizturējuši 83 gadus veco prezidentu Alfu Kondē. Viņam viss esot kārtībā un ir pieejama medicīniskā palīdzība. Esot nomainīti arī reģionu vadītāji.
Gāztais prezidents Alfa Kondē bija pirmais Gvinejas līderis, kurš 2010. gadā tika ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās. Taču pēc tam arī viņš tika vainots varas uzurpēšanā un politiskās opozīcijas apspiešanā.
Tikmēr ārvalstu mediji vēsta, ka valsts galvaspilsētā Konakri vairākas stundas bija dzirdami šāvieni un sadursmēs ievainoti vismaz divi cilvēki. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai apvērsuma rīkotāji patiešām kontrolē visu valsti. Pēc vienas no versijām, apvērsuma mēģinājumā bija iesaistīta tikai speciālo uzdevumu vienība, bet pārējā armija joprojām ir uzticīga valsts vadītājam.
Gvineja ir pazīstama ar bagātīgiem dabas resursiem, šajā valstī atrodas trešdaļa no pasaulē pieejamā boksīta, no kā tiek ražots alumīnijs. Neraugoties uz šiem resursiem, Gvineja joprojām ir viena no pasaulē nabadzīgākajām valstīm. Apvērsuma rīkotāji uzskata, ka pie notikušā ir vainojama līdzšinējā valdība un prezidents. Eksperti gan norāda, ka daudz ticamāks apvērsuma iemesls ir kāda augstu stāvoša specdienestu komandiera atbrīvošana no amata.
Valsts apvērsumu ir nosodījušas Amerikas Savienotās Valstis, norādot, ka notikušais varētu ierobežot ASV centienus palīdzēt Gvinejai. Līdzīgi rīkojušies arī Apvienoto Nāciju Organizācijas un Āfrikas Savienības līderi, bet Rietumāfrikas Valstu Ekonomiskā Kopiena piedraudējusi Gvinejai ar sankcijām, ja valstī netiks atjaunota konstitucionālā iekārta.
