Francijas noslogotākajā bērnu slimnīcā ir divkāršojies to bērnu un pusaudžu skaits, kuriem pēc pašnāvības mēģinājumiem nepieciešama ārstēšana. Bērnu psihiatri saka, ka bērniem ir Covid-19 izraisītas fobijas, tiki un ēšanas traucējumi.
Daži ir apsēsti ar risku inficēties – berž savas rokas līdz jēlumam un visu ķermeni tīra ar dezinfekcijas līdzekļiem.
11 gadus veco Pablo vecāki atveda uz slimnīcu, kad viņš bija zaudējis trešdaļu sava svara, – jo bija pārtraucis ne tikai ēst, bet arī dzert. Pablo tēvs Džeroms joprojām cenšas saprast, kāpēc viņa dēls, pandēmijai iestājoties, sāka lēnām badoties – līdz vienīgie ēdieni, ko zēns ēdīs, bija rīsi, tunzivis un ķiršu tomāti. Visticamāk – tie ir bijuši traucējumi Pablo rutīnā: zēnam mēnešiem ilgi nebija nodarbību, viņš nesatika draugus un skolotājus.
Ārsti atzina – Covid-19 ir ļoti specifiska ietekme uz bērnu garīgo veselību.
"Jaunieši, par kuriem mēs rūpējamies, vidēji ir vecumā no 8 līdz 12 gadiem. Kopš pagājušā gada pavasara mums ir bijuši vairāki gadījumi, kad bērni domā, ka viņi ir sākuši kļūt pārāk resni. Viņi uztraucas par savu ķermeni. Daži uztraucas, ka, nespējot nodarboties ar sportu mājsēdes laikā, viņi pieņemsies svarā. Viņi saka – es ļoti nobijos no svara pieauguma un sāku neēst. Iesākumā atteicos no cukura, taukiem un pēc tam no visa pārējā," stāstīja psihiatre Kolīna Stordēra.
Ārsti atzinuši, ka arvien biežāk bērni cieš no panikas lēkmēm, sirds ritma traucējumiem, ko izraisa garīga spriedze, un arī no hroniskām atkarībām no mobilajām ierīcēm un datoriem.
"Pašnāvības mēģinājumu gadījumu skaita pieaugums vecumā līdz 15 gadiem ir patiešām nozīmīgs. Kopš septembra tas pieaudzis par 100%,"
atklāja Bērnu un pusaudžu psihiatriskās nodaļas vadītājs, profesors Ričards Delorms.
Ārsts uzskata, ka pandēmijas radītās izmaiņas krājas kā piliens pie piliena un dažiem bērniem pat it kā nenozīmīgas lietas var izrādīties par krīzi izraisošām.
"Tātad ir faktori, kas krājas un pilda šo trauku – dažam tas ir lielāks, citam mazāks. Var būt pat viens faktors, kas to piepildīs vienā rāvienā, – piemēram, mātes nāve no Covid-19. Pēkšņi trauks pārplūst un jūs nonākat šeit. Citiem tie ir daudzi faktori – nespēja svinēt dzimšanas dienu, neredzēt vecvecākus, nespējot iet uz sportu. Tas viss krājas no mazuma – tas ir ļoti mānīgi, jūs nezināt, kad trauks ies pāri malām," klāstīja Delorms.
