Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Aptauja: Liela daļa diasporas pārstāvju cer Latviju apmeklēt jau šovasar

Labrīt

Izstādē "Refleksijas" ar savām emocijām un atziņām iepazīstina Bērnu slimnīcas pedagogi

Pētnieks: Ukrainā var sagaidīt Krievijas provokācijas

Ārpolitikas pētnieks prognozē Krievijas provokācijas ar mērķi pārbaudīt Rietumu un Ukrainas reakciju

Vērtējot situācijas attīstību Ukrainā un pie tās robežām, var droši sagaidīt Krievijas provokācijas un šantāžu ar mērķi pārbaudīt rietumvalstu, īpaši ASV reakciju un Ukrainas pacietību, intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis.

Pētnieks norādīja, ka Krievija īpaši mēģina pārbaudīt ASV reakciju: “[ASV prezidents Džo] Baidens retorikā ir bijis strikts pret Krieviju, un Krievija arī acīmredzot mēģina pārbaudīt, cik tālu Baidens ir gatavs tiešām iet.”

Tāpat tiekot mēģināts pārbaudīt Eiropas valstu gatavību paust ne tikai mutisku, bet arī faktisku atbalstu Ukrainai. “Vai mēs neatstāsim Ukrainu vienu pašu,” piebilda Balodis.

"Galvenais signāls, kas ir jāsūta ne tikai pašai Ukrainai, bet arī Krievijai, ir tas, ka mēs esam ne tikai gatavi, bet arī spējīgi un mēs vēlamies palīdzēt Ukrainai. Un, ka Ukraina netiek atstāta likteņa varā, tādā ziņā, ka Ukraina netiek atstāta 1:1 ar Krieviju, bet gan, ka aiz Ukrainas atrodas Rietumvalstis un tās ir gatavas arī rīkoties. Jo Krievija kopumā respektē spēku. Politiski paziņojumi ir Krievijai nozīmē kaut ko vienu, bet gatavība rīkoties ir kaut kas, ko Krievija ņem vērā.”

Arī pašas Ukrainas pacietības pārbaudīšana esot Krievijas mērķis. “Krievija pārbaudīs, vai Ukraina ir spējīga izrādīt savaldību, lai neveiktu tādu rīcību, ko Krievija varētu izmantot kā attaisnojumu vai ieganstu spēka pielietošanai,” norādīja pētnieks.

Turklāt bruņoto spēku pārvietošana aizvien turpinās. Balodis arī atzina, ka pašlaik nevar izslēgt kara iespējamību.

Taujāts par pareizāko rīcību no rietumvalstu puses, pētnieks sacīja, ka būtiska ir aktīva palīdzības sniegšana Ukrainai. Piemēram, Latvija var palīdzēt civilās aizsardzības vai atbalsta funkciju izpildē, kas Ukrainai palīdzētu gan īstermiņā, gan arī ilgtermiņā atkopties no karadarbības.

Lai paustu solidaritāti un apliecinātu Latvijas stingro atbalstu Ukrainai, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) dosies darba vizītē uz Ukrainu.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt