Tā kā Krievijas sākotnējais plāns attiecībā uz Ukrainu neizdevās, esot sekojusi Krievijas prezidentam ierasta rīcība: “Ja kaut kas nesanāk, tad pēc tam jāmēģina panākt tas pats. Varbūt nedaudz citiem līdzekļiem, bet ar divtik lielu piepūli. Un tas ir tas, ko mēs redzam Ukrainā. Pēc sākotnējās neveiksmes atkāpšanās ceļš Krievijai īsti nav bijis, lai tā neizskatītos pēc pilnīgiem zaudētājiem.”

Līdz ar to esot sagaidāms, ka karš tiks turpināts un, iespējams, vēl vairākas nedēļas, mēnešus, varbūt pat ilgāk, piebilda ārpolitikas pētnieks.

Taujāts par iespējām būtiskam pavērsienam, Rostoks norādīja, ka tas varētu būt saistīts ar diplomātisko procesu. Pašlaik par to gan esot grūti spriest.

Vienlaikus viņš atzina, ka neliek lielas cerības uz diplomātiskām uzvarām. Līdz ar to nākas gatavoties brutālai karadarbībai lielajās Ukrainas pilsētās, īpaši Kijevā, kas ir Ukrainas pretošanās centrs.

Komentējot pamiera sarunu iespējamo pienesumu, Rostoks atzina, ka pašlaik par to ir grūti spriest. “Pilnīgi skaidrs, ka Ukrainas pusei ir jāizdara ļoti smagas izvēles gan šobrīd, gan tuvākajā laikā. Faktiski viņi var šo karu pārtraukt, ja pilnībā piekāpjas Krievijas prasībām, bet tas savukārt Ukrainu iznīcinātu kā valsti,” sacīja Rostoks.

Viņš arī vērsa uzmanību uz Ukrainas iekšienē esošajiem atšķirīgajiem priekšstatiem par tālāko rīcību: “Būs cilvēki, kuri teiks: mums jācīnās līdz beigām. Un būs citi, kas teiks: nē, mēs negribam, lai mūsu lielās pilsētas tiek pilnībā izpostītas un civiliedzīvotāji iet bojā.

Tā ka liels izaicinājums būs Ukrainai saglabāt vienotību sarunās.”

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.