Kopš 2015. un 2016. gada, kad Eiropa piedzīvoja būtisku migrantu pieplūdumu, ES nostāja ir mainījusies attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanu, kas nonāk pie ES valstu robežām.
“Toreiz mēs bijām ļoti kritiski par Ungārijas nostāju un to, ka ungāri uzbūvēja žogu un nelaida iekšā bēgļus no Serbijas. Pēc tam, kad Ungārija šo žogu uzbūvēja, daudzas valstis sekoja Ungārijas piemēram. Var pat teikt, ka zināmā mērā notikusi Eiropas Savienības patvēruma meklētāju politikas ''ungarizācija'',” sacīja Sprūds.
Kopš 2015. gada robežas izbūvēja vai pašlaik to dara virkne valstu.
“Šī robežas žogošanas vai ungarizācijas stratēģija kļuvusi daļēji par vadlīniju, ko mēs esam akceptējuši netieši,” piebilda eksperts.
Viņš piebilda, ka paradoksāli ir tas, ka šo jauno politiku realizē liberāli noskaņoti ministri.
Sprūds arī vērsa uzmanību uz to, ka šādu Eiropas valstu pieeju savā labā izmanto Baltkrievijas autoritārais vadonis Aleksandrs Lukašenko, norādot uz divējādo pieeju pret cilvēktiesībām.
KONTEKSTS:
Ņemot vērā Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, valdība augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
Valsts robežsardzes lietvedībā patlaban ir 38 kriminālprocesi par nelikumīgu Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas šķērsošanu. Lielākā daļa kriminālprocesu sākta šogad, kad vasarā palielinājās nelegālas imigrācijas spiediens uz robežas ar Baltkrieviju. Bet daļa kriminālprocesu sākta iepriekšējos gados, un tajos turpinās izmeklēšana.
